Hitlers ir viens no vispretrunīgākajiem 20.gadsimta karavadoņiem, kurš daudziem ir palicis atmiņā ar savām hipnotizējošām runām publikas priekšā, kā arī viņš, kā pats teica savā runā, sāka darbu tikai ar 7 partijas locekļiem, taču pēc laika to bija simtiem, pat tūkstošiem. Taču, ir arī daudzas tumšās puses, par kurām parasti daudzi izvēlas nerunāt.
Pētījumi, kas veikti analizējot Hitlera dzīvesveidu un viņa publiskās runas, medicīnas grāmatās atklājas informācija, ka tāpat kā daudzi SS kareivji, galvenokārt, lai vairotu izturību, nejustu nogurumu un spētu izturēt ilgāk kaujā, lietoja metamfetamīnu(angļu valodā pazīstams arī kā saīsinājums Meth).
Šo „brīnumlīdzekli”, savulaik Hitleram ieteica viens no viņa ārstiem, jo Hitlers vēlējās, lai viņa runas būtu tiešām nepārspējamas, un nekādi noguruma faktori nespētu viņu ietekmēt. Līdz ar to, var uzskatīt, ka būtībā nacistiskajā Vācijā sākās jauna ēra- tika plānots izveidot superkareivi, kurš spētu, neskatoties uz nogurumu un brūcēm, turpināt cīņu.
Sekojoši, tika veikti eksperimenti ar ebrejiem, kurus galvenokārt vadīja galvenais nacistiskās vācijas dakteris- „Dakteris nāve”- Josefs Mengele. Šajos eksperimentos, tika pārbaudītas cilvēku spēju robežas- cik ilgi var izturēt cilvēks bez gaisa zem ledusauksta ūdens, cik ilgā laikā noasiņos organisms un citi šausminoši eksperimenti, kuru rezultātā centās panākt šī superkareivja radīšanu. Paralēli tam attīstījās arī medicīna, un galvenokārt, tā bija virzīta gan uz dažādu ķīmisko ieroču, gan arī injekciju, gan narkotiku izstrādi, kas deva ieguldījumu arī, vai par nožēlu, mūsdienu medicīnā.
Taču, arī Hitleram bija kāds noslēpums. Nacistiskās Vācijas dakteri, lai neapkaunotu sava vadoņa slavu, un paši nenonāktu koncentrācijas nometnē, ik pa laikam fiksēja informāciju, ka Hitleram ir pārpūlētas balss saites, bet nebija pat ļauts dokumentēt to, kas notiek ar viņa reproduktīvo sistēmu, jo tas parādītu vadoni kā izsmieklu. Tomēr, Dakteri veica pētījumus, un pēc daudziem gadiem ir atklājies, ka patiesībā Hitleram bija viens sēklinieks, kurš vēlākā laika posmā pārtrauca funkcionēt, tāpēc no tā bija jāatbrīvojas. Lai neciestu viņa hormonālā sistēma, Nacistiskā Vācija izvēlējās zelta vidusceļu- sākt strādāt pie hormonālo preperātu(sekojoši, testosterona palielināšanai), izstrādes.
Tā rezultātā, Hitleram tika slepeni izrakstīti šie hormonālie preparāti, kurus viņš lietoja apvienojumā ar metamfetamīnu, kas ļoti vājināja viņa imūno sistēmu, taču bija vitāli nepieciešami, lai, pirmkārt, neciestu viņa imidžš, otrkārt, lai neciestu viņa runas kvalitāte.
Savukārt, Hitlers turpināja sevi pozicionēt kā pārliecinātu kristieti, kas nepiekopj ārpuslaulības attiecības, un centās veidot tādu vadoņa tēlu, kuram katrs censtos līdzināties.
Tomēr, jau vairākus desmitus gadus pēc Nacistiskās partijas(NSDAP) sagrāves, kā arī pašas Nacistiskās Vācijas bojāejas, atbildīgie dakteri izvēlējās par to vairs neklusēt, un šo „mazo noslēpumu”, kas parādīja Hitleru pavisam citā gaismā, nolēma padarīt zināmu plašākai publikai.
