Eiropas bojāeja.
Mongoļu-Tatāru karaspēks izlemj nedoties atpakaļ, izrādot cieņu mirušajam vadonim, bet paliek Eiropā, sirojot un nogalinot tos, kas pretojas. Rezultātā, eiropiešu kā rases praktiski nepaliek, jo sirojot šī Orda neapastājas, bet pakļauj sev visu eiropu, izvaro sievietes un nogalina vīriešus. Eiropā sāk valdīt musulmaņi, un arī Āzijas teritorijā dominējošie kļūst Mongoļu Hani. Ekonomiskai un kulturālai izaugsmei nav pamata, un iespējams, Amerika nekad netiek atklāta, bet cilvēku dzīve eiropā paliek vairākus gadsimtus tāda, kāda tā bija antīkajā musulmaņu pasaulē.
BosnoHorvātija(vai arī- lielāka Horvātija.)
Sekojoši, pēc Bosnijas kara, lai nepieļautu Serbijas virskundzību, no bijušās Dienvidslāvijas atdalās vairākas valstis, pamatojoties uz to, ka negrib iekļauties Lielākas Serbijas sastāvā. Tā kā Bosnijā dzīvo arī daudz Horvātu, un nav savstarpējā iemesla, kas būtu par pamatu, lai tautas sanaidotos(pretēji Bosnijas-Serbijas attiecībām), ekonomiskai izaugsmei tiek izveidota BosnoHorvātija, sekojoši, Bosnija iegūst pieeju pie Jūras, bet Horvātija var izvērst plašāk rūpniecību tagadējās Bosnijas teritorijā, kā arī atjaunot infrastruktūru un nodrošināt labākus ekonomiskos sakarus ar Rietumeiropas valstīm.
Vācija netiek apvienota.
Berlīnes mūris tika izveidots 1961.gada 13.augustā, sadalot Vāciju Austrumvācijā un rietumvācijā. Austrumvācija tika kontrolēta ar Padomju spēkiem, līdz Padomju varas norieta beigās, šis mūris tika sagrauts, un vācija atkal apvienota. Taču, iespējamā scenārijā, ja PSRS varas noriekts neiestātos, tad joprojām šī valsts būtu ar sociālistisko līmeni, un ar laiku dzīves līmenis varētu tikai pasliktināties, kā rezultātā atpakaļapvienošana būtu faktiski neiespējama. Šajā gadījumā, līdzīgi kā ziemeļkorejā un dienvidkorejā, šīs valstis būtu ar vienu tautu, bet ar ļoti radikāli pretējiem uzskatiem.
Koreja netiek sadalīta.
Pēc kara beigām, 1945.gadā, tiek nolemts lēmums starp ASV un Krieviju par Korejas ietekmes zonu sadalīšanu, lai nostiprinātu Korejas valdības pozīcijas, un atvieglotu tās darbu. Taču, pēc Korejas Kara(1950-1953) Šīs korejas tika sadalītas savā starpā ar bez-kaujas zonu, sekojoši, attīstījās dažādi. Taču, ja padomju spēki nebūtu pieņēmuši savu ietekmes zonu- sekojoši- ziemeļkoreju, tad, iespējams, ar ASV atbalstu, šī KOREJA būtu svarīgs stratēģisks punkts, jo blakus tai atrodas gan jūras ceļi, gan arī ir attīstīta rūpniecība. Sekojoši, liela daļa produkcijas varētu tikt eksportēta tieši uz Krieviju, sadarbojoties ar Koreju, kā arī veikta savstarpējā zinātnieku apmaiņas programma, sekojoši- tā varētu kļūt par vienu no labākajām Krievijas partnerēm tehnoloģiju jomā.
Kolumbs tiešām nodomā, ka ir nokļuvis Indijā, nevis Amerikā.
Šajā gadījumā, iedzīvotājiem, kas ir Amerikas kontinentā, ir nevis ļoti atšķirīgi paradumi un sejas krāsa, bet gan ādas krāsa ir līdzīga indiešiem, kā arī to kultūra. Kolumbs ir apmaldījies, un pret iedzīvotājiem izturas laipni, domājot, ka Indijas ceļus iepriekšējos ceļojumos vēl nebija labi izpētījis. Rezultātā, viņš ceļo uz Eiropu, un šo ziņu izstāsta pārējiem. Pārējiem nav ne jausmas, ka Kolumbs ir bijis Amerikā. Taču, dēļ kultūras ieroču attīstības atšķirībām, iespējams, ka Amerika tāpat tiek iekarota vēlāk, tomēr nu jau krietni humānākā veidā, nekā to darīja sākotnēji konkistadori, liecības par kuru zvērībām bija pat grūti dokumentēt.
