Tu vari saost skrējēju pa gabalu
Šī ir pierastākā lietas ar ko cilvēkiem nākas saskarties. Svīst visi, it īpaši vasarā, bet skrējēji svīst vismaz dubultā. Tas nenotiek tā, ka skrējējs aiz sevis atstāj vienkārši sviedru upi un smaku mākoni, bet tas ir blakus efekts fiziskajām aktivitātēm. Vienā vakarā, pēc treniņa izkāpjot no mašīnas, mana sieva teica: “Es tevi varu sajust jau šeit!” Mūsu starpā bija aptuveni 600 metri.
Spļaudīšanās
Cik bieži tu spļauj noteikti ir atkarīgs no tā, kur tu dzīvo jeb cik siltā klimatā. Sausākā vidē ir tieksme vairāk spļaudīties. Es to cenšos vienmēr izdarīt zonā, kurā cilvēkiem nav jāstaigā, bet ir skrējēji, kuriem ir pilnīgi vienalga, kur atstāt savas “austeres”. Kāds skrējējs LA maratonā, pēc skrējiena bija piedraudējis ar piparu gāzi citam skrējējam, kurš it kā bija spļāvis draudētājam uz kājām.
Deguna tīrīšana
Daži tās mēdz saukt arī par “puņķu raķetēm”. Šķietami skrienot, gribas iztīrīt visu lieko no sava ķermeņa, tāpēc liela daļa skrējēju šaudās ar šīm “raķetēm”. Skatītājam no malas tas ir pietiekami nepatīkams skats. Laikam ir vienkārši jāsamierinās ar to, ka skrienot mūsu ķermeņi vienkārši grib attīrīties.
Publiska urinēšana
Tas ir aktuāli it īpaši vīriešiem, jo kā zināms sievietēm ir vieglāk ilgāk saturēt savu urīnu. Parasti es kā skrējējs cenšos to izdarīt vietās, kur ir maz cilvēku un ir zaļā zona, kurā neviens neuzturas. Daži skrējēji tomēr tam vispār nepievērš lieku vērību, jo urinē, kur vien pagadās. Losandželosas maratonā es pieredzēju savas dzīves lielāko publisko urinēšanu, kad pēc 400 noskrietiem metriem, ļoti daudzi vīrieši stājās malās un urinēja. Klausot veterānus, es nebiju lietojis pārmērīgi daudz šķidruma, tāpēc es nodarbojos ar publisko urinēšanu tikai pēc 12km.
Šo būs ne visai patīkami lasīt
Skrējējiem ir ļoti jāuzmanās ar savu gremošanas sistēmu. Vēders bieži vien sāk izstrādāt jokus, tad kad tu to vismazāk gaidi un vēlies. Organismam nepatīk visa tā kratīšanās un raustīšanās, ja tavā sistēmā ir bijusi pietiekama daudzuma pārtika, tad ļoti iespējams, ka visa padarīšana var kļūt “netīra”. Ar to ir domāts, ka tev ir jādodas uz labierīcībām. Tūlīt pat!
Šādu neveiklu brīdi piedzīvoja Paula Redklifa (Paula Redcliffe), Londonas maratona 2005. gadā. Viņa sajuta, ka nespēs vairāk izturēt, tāpēc viņa pietupās pie maratona trases iežogojuma, pietupās un ļāva visam tecēt ārā, kam bija jātek. Tas notika visu kameru, skatītāju un visas valsts priekšā. Lūk, tā ir neveiksme! Neskatoties uz to, viņa sasniedza apbrīnojamu rezultātu- 2:17:42h laikā noskrēja maratona distanci. Ātrākais rezultāts, kāds jebkad ir sasniegts sieviešu konkurencē.
