”Atmiņas par Asju Strēli kā laika pabalināta glezna – krāsas zaudējušas intensitāti, kontūras asumu, bet iedarbes spēks – saglabājies. Atceros, kā mainījās grimētavas gaisotne, kad tajā parādījās Asja. Viņa it kā disciplinēja visu notiekošo, savas kolēģes. Slaika, kalsna, vārdos skopa, darbā dāsna, prasīga. Tēla ārējo veidolu radīja kā māksliniece, iedziļinoties laikā un varoņa raksturā. Tas, savukārt, iedvesmoja lomas atveidotāju. Kolēģi Asju cienīja, godāja. Gribētos, lai viņas darba stils nezūd, pārmantojas,” tā izsakās Māra Zemdega.
”Ir personības, kuras laiks neizdzēš. Tie ir cilvēki, kuri ar savu klātbūtni dara vidi, kurā viņi darbojas, gaišāku, patīkamāku. Tāda bija Asja.
Mēdz sacīt, ka teātris sākas ar garderobi un televīzija (filma) ar grimētavu. Kad steigā, satraukts par raidījumu ienāc grimētavā, Asja ar smaidu un labsirdību sagaida, aprunājas par teātri, izrādēm, par dzīvi un rūpīgi tevi sapoš pārraidei.
Es vaicāju savai sievai, kura ilgus gadus kā TV režisore strādāja kopā ar Asju, – vai Viņa ar saviem kolēģiem ir tikpat labestīga? Sieva teica, ka viņa vienmēr vēlējās, lai radošajā grupā būtu Asja.
No kā tad rodas tāds cilvēciskais gaišums? Laikam ģimenē. Spertālu ģimene bija iemantojusi ar savu devumu mākslā un patieso inteliģenci – cieņu sabiedrībā. Asja no viņiem mantoja to labāko. Nu viņi visi ir kopā mūžības ceļos.Asja paliks mūsu sirdīs un atmiņās kā pozitīva, gaiša personība,” tā izsakās Jānis Kubilis.
Atvadīšanās no Asjas Strēles notika sestdien 6.aprīlī plkst.10:00 Krematorijas lielajā zālē.
Izsakām vidziļāko līdzjūtību!
