Ķimikālija no Padomju laikiem DDT, jeb “dusts” ir izlauzusies brīvībā. Lai gan visvairāk no DDT ietekmes cieš putni, ornitologi skaidro, ka ķimikālija apdraudot arī cilvēkus un visu dzīvo.
Taču pētot DDT ietekmi uz cilvēka veselību, viennozīmīgu atbildi nerodam. Kamēr Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors stāsta, ka vielā nav nekā kancerogēna un tās ietekme uz dabu un cilvēkiem ir pārspīlēta, Latvijas Ārstu biedrības prezidents uzsver DDT toksisko dabu, kas augstā mērā nomācot imūnšūnas.
Vēzi izraisīt nevar, bet ietekmēt dzimumšūnas gan
DDT ir lietots jau gadu desmitiem, bet 60. gados ķimikālija aizliegta. Problēma ir tā, ka ne jau pats DDT ir pie vainas, bet gan piemaisījums, kas atrodas tā sastāvā,» portālam Apollo.lv skaidro OSI padomes direktors prof. Ivars Kalviņš.
Viņš atzīst, ka viela ir bīstama putniem, jo tās ietekmē samazinās kalcija līmenis un plānāka kļūst putnu dētās olas čaumala. Ietekmi uz cilvēka veselību DDT neatstājot.
Tas savulaik bija viens no vismazāk kaitīgajiem insekticīdiem, kuru kaisīja pa labi un pa kreisi, pat vairākos simtos tūkstošu tonnu. Attiecībā uz cilvēka veselību, DDT tik bīstams nemaz nav, jo nav ne vēzi izraisošs, ne mutāciju veicinošs, ne iedzimtību traucējošs,» stāsta Kalviņš.
Jautājot, kāpēc tad ķimikālija tika aizliegta, ja reiz nekādu lielo ļaunumu nodarīt nevarot, Kalviņš stāsta, ka DDT ļoti lēni noārdās un uzkrājas barības ķēdē. “Tieši šī viela nav kancerogēna, tāpēc nevajag pielikt DDT īpašības, kas šai ķimikālijai neatbilst. Protams, kaut kādu ietekmi uz cilvēka veselību tā atstāj, bet to nevar pierādīt pilnīgi precīzi,” ziņo Kalviņš. Viņš gan atzīst, ka DDT varot izsaukt dažādas dzimumhormonu izmaiņas.
Turpretī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis DDT parādīšanos tik mierīgi viss neuztver, sakot, ka Latvijas ornitologu trauksmes zvani par DDT esamību ir nopietns signāls, kuru nevajadzētu ignorēt.
DDT – baisākā 20. gadsimta inde
Ārsti DDT uzskata par vienu no nozīmīgākajām iekšējās sekrēcijas līdzekļu kavētājvielām, kas rada gan īslaicīgas, gan ilglaicīgas veselības problēmas. “Cilvēkiem, kuriem darbā ir saskare ar DDT, ir tendence uz aptaukošanos, paaugstinātu asinsspiedienu un cukura līmeņa izmaiņām asinīs,” stāsta Apinis.
Viņš atklāj, ka ilgtermiņā DDT spējot izraisīt nopietnas problēmas vairošanās sistēmā.
Latvijas galvenais andrologs Juris Ērenpreiss saka, ka lielā mērā ilgstošās DDT lietošanas dēļ, samazinājusies vīriešu spermas kvalitāte. Pasaules literatūrā norādot uz DDT kaitīgumu, uzsvars likts uz augļa anomālijām, kas rodas grūtniecības laikā.
Viņš stāsta, ka Latvijas zemnieki, kuri ar DDT bija apkarojuši Kolorado vaboles un kāpostu balteņus, nesteidza savus krājumus atdot, bet daudz mucu ar šo indi tika noraktas zemē: «”Tagad šur un tur zemē ieraktās mucas sarūsējušas, gruntsūdeņi izskalojuši to saturu, bet inde nonāk augsnē un ūdenī. Visvairāk šīs vielas uzkrājas vardēs, tritonos, kukaiņos, ko savukārt apēd baltie, vai melnie stārķi. DDT var nokļūt arī aitās, govīs, vai citos lopos, kas ganās saindētajā rajonā, tā arī cilvēks var uzņemt šo ķimikāliju savā organismā. Tā laiku pa laikam mēs atkal indējam sevi ar vienu no baisākajām 20. gadsimta indēm,” skaidro Apinis.
