Pēc Otrā pasaules kara Maskava ilgstoši noliedza slepeno protokolu pastāvēšanu, lai gan to saturs sen bija zināms visai pasaulei. Tikai pavisam neilgi pirms sava sabrukuma PSRS atzina šo noziedzīgo dokumentu esamību.
Taču šī ir pirmā reize, kad šo dokumentu oriģināli izstādīti publiskai apskatei.
“Domāju, to vajadzēja izdarīt pirms desmit gadiem. Bija iespēja to izdarīt jau [tad], un godīgi sakot, man tas nav saprotams,” atzinis vēsturnieks un Maskavas Vēsturiskās atmiņas fonda direktors Aleksandrs Djukovs, piebilstot, ka tomēr “labāk vēlāk nekā nekad”.
