Vēl gluži nesen, kad nebija ne mobilo tālruņu, ne tīmekļa, izlūkinformāciju ieguva dažādos veidos. Valstu valdību algotie zinātnieki izstrādāja pat tādas tehnoloģijas, kas izlūkošanas darbā ļāva izmantot arī dzīvniekus. Par vienu no iespējams, cietsirdīgākajiem un neētiskākajiem eksperimentiem ar dzīvnieka izmantošanu spiegošanā uzskatās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ASV īstenotais projekts ‘’Akustiskais kaķēns’’
Ziņas par šo projektu ASV centrālais izlūkošanas pārvaldes (CIP) zinātnes tehnoloģiju direktorāta arhīvā slepenībā turētais aptuveno 50 gadus. 2001. gadā, atsaucoties uz Informācijas brīvības arhīva Vašingtonā darbinieks Džefrijas Raičelsons.
Eksperimentā, kura nosaukums bija “Akustiskais kaķēns”, notika mēģinājumi kaķu organismu iestādīt dažādus vadiņus un mikrofonus, ar kuru palīdzību varētu izspiegot PSRS vēstniecību ēkas. Ar tā laika jaunākajām tehnoloģijā, aprīkotajiem kaķiem būtu jānoklausās toreizējās PSRS amatpersonu sarunas, neuzkrītoši šiverējot pa parkiem, ēku logu palodzēm un atkritumu konteineriem.
Tiesa, visi eksperimenti kaķus pārveidot par staigājošiem kiborgiem cieta neveiksmes. Bijušais CIP darbinieks Viktors Marčeti briku laikrastam The Daily Telegraph atzina, ka projekts ‘’Akustiskais kaķēns’’ bija ļoti nežēlīgs. Eksperimentētāji užšķērda kaķi, dzīvnieka ievietoja baterijas, raidītāju, mikrofonu un vadiņus. Viņi radīja reālu briesmoni.
Eksperimentu laikā visu nemitīgi pārbaudīja, secinot piemēram, to , ka tiklīdz kaķim sāk gribēties ēst, tas vairs nespēj pildīt savus uzdevumus. Tāpēc dzīvniekā ievietoja īpašu ierīci, kas vienkārši atņēma ēstgribu. Aptuveni divus centimetrus lielo raidītāju ievietoja kaķa galvaskausā, mikrofonu –ausī, bet antenu – astē.
Vispirms eksperimentos pārbaudīja kaķu reakciju uz aprīkojumu, kā arī to spējas manevrēt ar ķermenī iestrādātu raidītāju, bateriju un antenu. Vairāku ASV autoru sagatavotajā grāmatā Spiegu ģilde: CIP spiegošanas tehnoloģiju vēsturē stāstīts par kādu pelēku kaķeni, kas kļuva par sākotnējo izmēģinājumu objektu.
Neliels pūlis aģentu un inženieru noraudzījās, kā dzīvniekā ievieto visas ierīces. Viens audioinženieris, ieraugot dzīvnieka asinis, noģība. Taču ķirurģiskajā operācija aptuveni pēc stundas beidzās veiksmīgi rakstīts grāmatā. Kad kaķene pamodās no anestēzijas, tai ļāva atpūsties. Taču nākamajās pārbaudēs tās uzvedība kļuva neadekvāta.
Spītējot kaķenes sliktajai spējai orientēties apkārtējā vidē, ar vadiem sadiegtajam dzīvniekam lika kādā Vašingtonas parkā ierakstīt uz soliņa sēdošo divu vīriešu sarunu. Taču akustiskā kaķu problēmas ar koordināciju izrādījās pietiekami nopietnas. Tiklīdz amerikāņu izlūkdienesta aģenti izlaida dzīvnieku no sava autofurgona, to notrieca garāmbraucošs taksometrs… Mēģinājumi izstrādāt vēlamo ilga piecus gadus, un šis neveiksmīgais projekts izmaksāja vismaz 20 miljonus dolāru.
