1890.gads – Viljams Rasels (William Russell) atklāja, ka pleomorfiskie mikrobi ‘’klejo’’ gan ārpus, gan iekšpus vēža šūnām. Citiem vārdiem sakot, pH, kas atrodas vēža šūnā, nosaka tās izmērus un formu.
1931.gads – doktors Otto Varburgs (Otto Warburg) veica neticamu atklājumu, par ko saņēma Nobela prēmiju medicīnā. Viņš atklāja, ka vēža šūnas galvenē īpašība ir zema ATP (adenozīntrifosfāta) enerģija.
1930.gads – doktors Royal Rife, mikrobiologs, izveidoja ‘’harmoniskās frekvences’’, kuru ietekmē mikrobi vibrē līdz pārplīst un līdz ar to nomirst. Viņš apgalvo, ka vēža šūnas var pārvērst atpakaļ par normālām, ja vien mikrobi, kas atrodas tajās, tiek iznīcināti. Šis atklājums viņam nenesa slavu, tieši otrādāk, atsevišķas valsts institūcijas iznīcināja viņa laboratoriju. Jautāsiet, kāpēc?
Šī metode spēja izārstēt 100% no visiem eksperimentā iesaistītajiem pacientiem. Šis atklājums būtu iznīcinājis farmācijas biznesu jau 20.gadsimta pirmajā pusē, kā rezultātā miljardiem dolāru tiktu zaudēti uz zāļu rēķina.
Šķir nākamo lapu un lasi raksta turpinājumu
