Viņa dzīve bija ļoti dinamiska un piesātināta, un daudzi pat krietni garākā mūža gājumā nepagūst piedzīvot to, ko Valters paspēja savos 30 gados.
Frīdenbergs jau kopš mazām dienām bija starmešu gaismā, uzstājoties bērnu vokālajā grupā «Dzeguzīte». Varētu šķist, ka līdz smagajai diagnozei – vēzis – viņa dzīve bija veiksmīga un bezrūpīga.
Tomēr tā gluži nav, jo paralēli dzīvei starmešu gaismās viņš uzauga bez vecākiem, ar kuriem kontakts nekļuva ciešāks arī slimības laikā. Valteru uzaudzināja vecvecāki. Omītes Elizabetes un opīša Viļņa portretu tetovējumi rotāja arī Frīdenberga rokas.
Diemžēl arī Valtera vecmāmiņa nomira jau pirms vairākiem gadiem. Valters dzīvoja savā privātmājā Jelgavas ielā, ko bija mantojis no vectēva.
