Kā jau zināms valdību veidojošie politiskie spēki jau oficiāli ir vienojušies, ka ģimenes ar bērniem, kā arī pensionāri tik tiešām saņems pabalstu, lai vismaz daļēji varētu kompensēt energoresursu cenu pieaugumu. Pensionāriem četru mēnešu laikā plānots kopumā izmaksāt 80 Eiro, savukārt ģimenē ar bērniem – 200 Eiro par katru bērnu. Tomēr tas, ko daudzi nemaz nezina ir tas, ka šo konkrēto atbalstu nesaņemsi visi Latvijas pensionāri un ģimenes, tieši tāpēc laiks ķerties klāt iemesliem.
Pašlaik ir plānots, ka šo konkrēto atbalsta maksājumu pensionāri un ģimenes saņems kāvienreizēju maksājumu martā, tādā veidā tiks samaksāta nauda par janvāri, februāri, martu un aprīli, nesadalot šo maksājumu vairākās daļās. Lai varētu šo pabalstu saņemt iesniegumu nevajadzēs rakstīt, jo naudas tiks automātiski ieskaitīta saņēmēja kontā. Bērnu un pensionāru izmaksai kopumā būs nepieciešami 124 miljoni Eiro. Šie konkrētie notiekumi vēl ir jāapstirpina valdībai un jāpieņem Saeimai. Tomēr laiks ķerties pie paša galvenā un jānoskaidro, kuri tad būs tie, kuri šo atbalstu nesaņems un jāsaprot, kāpēc vispār izveidojusies šāda tipa situācija.
Diemžēl atbalstu nesaņēms tie pensijas saņēmēji, kas dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, skaidroja LM. Savukārt atbalstu par vienu bērnu 200 Eiro lielumā paredzēt izmaksāt arī personai par bērnu, par kuru tad ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts vai ģimenes valsts pabalsts, kā arī tām personām, kuras saņem maternitātes pabalstu un bērns ir dzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tas ir ļoti svarīgi un jāņem vērā ikvienam no mums.
“Ja šīm konkrētajām personām ir piešķirti iepriekš minētie pabalsti, tad tās arī saņēms 200 Eiro pabalstu, jo tas nav nekāds šķērlis. Tomēr svarīģi ņemt vērā, ja bērna vecāki dzīvo vai strādā ārzemēs, tad viņiem nav tiesību uz iepriekš minēto naudas pabalsta saņemšanu, līdz ar to nebūs tiesību uz šiem 200 Eiro,” bgrīdinājusi LM.
Gandrīz vai identiska situācija bija pagājušajā gadā, kad valsts maksāja pabalsta 500 Eiro par katru ģimenes bērnu. Arī tad atbalstu nesaņēma tās ģimenes, kurās bērnu audzināja, piemēram vecvecāki, bet vecāki paši strādāja un nodokļus maksāju ārpus Latvijas teritorijas. Savukārt daļa atbalsta saņēmēju, kuriem bija parādi, pabalstu gan toties saņēma, bet tas ļoti daudzos gadījumos uzreiz nonāca pie parādu piedzinējiem, stāsta neatkariga.nra.lv
