Izraudāties ir veselīgi, tā vēsta sena tautas gudrība, bet vienmēr ir jāpatur prāta, ka viss ir labs tikai normas robežās.Emocionāli atklāti cilvēki ir veselīgāki par tiem, kuri nespēj raudāt un visas savas emocijas, – prieku, naidu, dusmas, sāpes utt., norij un nostumj dziļi zemapziņā.
Vēlāk visas šīs nobāztās emocijas var pārvērsties nopietnās slimībās, neirozēs, depresijā. Daudz labāk ir, ja cilvēks emocionāli izlādējas, nepaturot sevī negatīvo, lai kas tas būtu.
Liela kļūda ir audzināt puikas, sakot, ka vīrieši neraud. Noteikti, vīrietim ir jāraud un nav jākaunas par savām asarām. Protams, sievietes raud biežāk, vairāk, varbūt tāpēc sievietes arī ilgāk dzīvo.
Protams, pārāk liela raudāšana var būt kaitīga acīm, kad visas asaras izraudātas un acis paliek sausas. Ja cilvēku nomoka tik lielas sirdssāpes, ka visu laiku jāraud, ir jāmeklē problēmas risinājums. Tam, protams, var būt dažādi iemesli, – mīļotā zaudējums, smaga depresija, tuvinieka nāve vai kāda cita nelaime. Katrā ziņā, cilvēks nevar ilgstoši palikt viens ar savu nelaimi, – ir kaut kas jādara, lai izkļūtu ārā no graujošās situācijas.
Šķir nākamo lapu un lasi raksta turpinājumu
