Taksists turpināja : “Pienākums, protams ir pienākums, tomēr toreiz viss bija savādāk. Ārsts tur kaut kādu Jūsu protokolu pārkāpa. Otrās ātrās palīdzības mašīna pateica, ka mans bērns Alise, līdz slimnīcai nemaz neizturēs, lai atvadoties turpat uz vietas.”
“Bet jaunais ārsts no pirmās brigādes taisīja operāciju turpat uz vietas. Tagad meita man ir dzīva, ar lielu rētu uz kakla, taču dzīva un arī mazbērni nezaudēja māti.”
“Tas puisis pēc tam tika atlaists no darba, jo viņš nestrādāja pēc sava darba instrukcijas. Viņš aizbrauca uz savu dzimto pilsētu un tagad glābj dzīvības tur. Bet pašlaik es cenšos pateikties Dievam par to, ka viņš bija īstajā brīdī un īstajā laikā. “
“Tiešām nezinu, kurš no ārstiem ir slikts, vai kurš nē, ne jau es varu tiesāt, taču visus ārstu vedu bez maksas.”
Es : “Nesāku, protams ar viņu strīdēties un ne jau tāpēc, ka esmu skopa vai tāpēc, ka ieekonomēšu uz brauciena rēķina. Vienkārši man kaklā bija tāds kamols, ka pat parunāt nevarēju. Mūsu profesijā tiešām ir ļoti daudz un dažādi cilvēki un visticamāk arī pati būtu palīdzējusi tai sievietei, lai gan varētu zaudēt darbu.”
