Situācija Ukrainā ir ļoti sarežģīta, un šis gada laiks ir īpaši smags ne tikai Ukrainai un Eiropai, bet arī visai pārējai pasaulei, jo cietēji ir praktiski visi. Taču vēl ir sagaidāmas sliktas ziņas par energoresursiem un, iespējams, arī citiem notikumiem šajā rudenī un ziemā. Apkures sezona ir tuvu, tāpēc ir svarīgi būt lietas kursā par informāciju un plāniem tās risināšanai, lai varētu palīdzēt citiem iedzīvotājiem.
Ministrijai ir jāizstrādā priekšlikums ekspansīvai mērķtiecīgai labklājības sistēmai, kas sāks darboties 1.septembrī. Septembris nav aiz kalniem un faktiski ir pēdējais jauka laika mēnesis pirms auksto rudens mēnešu ienākšanas. Labā ziņa ir tā, ka šī sistēma būs vietā, bet vai ir vēl kādi jautājumi? Jāpiemin to, ka tieši rudeni un ziemu gaidot, cilvēki sāk uztraukties, jo zina, ka būs jāpārmaksā milzīgas naudas summas, neskatoties uz visādiem finansējumiem un atbalstiem iedzīvotājiem, kas uz kopējā fona būs tikai ļoti maza daļiņa, tāpēc iedzīvotājiem pašiem nāksies vairāk vai mazāk tikt galā ar šo sāpīgo problēmu, bet kas notiks tālāk?
Dzaboliša ir ekonomiste bankā Citadele. Viņa skaidro, ka Latvijā, tāpat kā pārējā pasaulē, patēriņa cenas aug straujāk nekā jebkad agrāk. Taču, ņemot vērā pašreizējo globālo ekonomiku, cenu inflācija Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedz Eiro Zonas vidējo līmeni (pēc Dzabolišas teiktā). Šai inflācijai ir vairāki iemesli, bet viens no galvenajiem ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielāku daļu no saviem ienākumiem maksā par pārtiku un energoresursiem, savukārt algas Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā Rietumeiropas.
Turklāt acīmredzami, ka pašreizējiem piegādātājiem ir īsāki piegādes līgumi, kas izraisa preču pieejamības cenu pieaugumu veikalos. Taču šobrīd uzņēmējiem ir ļoti svarīgi cenas necelt, jo patērētāju pirktspēja samazinās, jo algu pieaugums neseko inflācijai, kas jau tā ir ļoti augsta. Augsto cenu kāpumu maijā un jūnijā veicināja Latvijas valdība. Salīdzinot ar aprīli, cenas pieauga par 4%, kas ir straujāk nekā 2014. gada iepriekšējie mēneši.
Ar mājokli saistītajām precēm un pakalpojumiem cenas maijā pieaugušas par 16,9%, kas liecina par kopējo inflāciju. Tas ir par 4% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Neskatoties uz to, kopš pagājušā gada būtiski pieauga elektrības, apkures, gāzes, degvielas un pārtikas cenas. Degvielas cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 51%, savukārt pārtikas cenas tagad ir par 20% augstākas. Kopējais inflācijas līmenis maijā bija 16,9%, pamatojoties uz cenu pieaugumu ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Saskaņā ar Swedbank Orleina teikto, ekonomika izskatās diezgan slikti. Viņa sacīja, ka pārtikas un enerģijas cenas kaitē cilvēku iespējām iegādāties preces. Paredzams, ka inflācija savu augstāko punktu sasniegs šā gada rudenī, kaut kāda veida atlabšana varētu notikt tikai nākamgad, pirms mēs zinām, ka inflācija palēnināsies. Pārtikas un enerģijas cena mainās katru dienu, un diemžēl saskaņā ar jaunākajām prognozēm tā turpinās pieaugt.
