Adatu terapiju izgudroja ķīnieši apmēram pirms 5000 gadiem. Tagad to plaši pielieto speciālajās austrumu medicīnas klīnikās un parasto slimnīcu un poliklīniku atsevišķās nodaļās visās Eiropas zemēs. To dēvē arī par alternatīvo medicīnu.
Parasti ar adatu terapiju ārstē galvas un muskuļu sāpes, taču tā var būt efektīva arī astmas, artrīta un citu slimību ārstēšanā. Ar adatu terapiju var ārstēt teju visas slimības. Akūtu sāpju noņemšanai nepieciešamas 1–5 procedūras, bet hronisku sāpju gadījumā lielākoties vajadzīgs ilgāks kurss un pat vairāki. Dažkārt hronisku slimību gadījumā pietiek ar vienu adatu terapijas kursu gadā, bet reizēm to vajag atkārtot divreiz gadā. 
Ķīniešu ārsti izstrādāja arī īpašu ķirurģiju, kur pretsāpju līdzekļi aizstāti ar adatu terapiju.
Par adatu terapijas kontrindikācijām uzskata ne tikai audzējus, bet arī akūtu infarktu, insultu, alkohola reibumu un drudzi, taču daudzas no tām ir relatīvas, jo, piemēram, adatu terapija labi noņem reibumu. Alkoholisma, smēķēšanas un narkotiku atkarības ārstēšanai lielākoties izmanto punktus uz ausīm, taču šī procedūra dos labus rezultātus, ja arī pats cilvēks būs ieinteresēts izveseļoties. 
Adatu terapiju vienlaikus nevar savienot ar fizioterapiju un masāžu, kursa laikā nedrīkst lietot alkoholu, jo tas var paasināt slimību, ko grūti novērst. Turklāt grādīgie dzērieni adatu terapijas laikā rada pastiprinātu reibumu.
Adatu terapija palīdz arī notievēt, taču efekta uzturēšana atkarīga no dzīvesveida. Iedurot adatas noteiktos bioloģiski aktīvos punktos, pakāpeniski tiek koriģēts hormonālais fons un vielmaiņas ātrums, likvidējot vienu no hroniskā stresa blakusefektiem — nemitīgu pārēšanos. Adatu terapija mazina apetīti un padara vielmaiņu tieši tik intensīvu, lai uzņemtās uzturvielas sadegtu, nepaspējot pārveidoties taukos. Pacientiem, kuri smagu endokrīnu slimību dēļ ir dūšīgi kopš bērnības, īpaši palīdzēt nevar. 
Kā notiek adatu terapijas procedūra
Lai atrastu akupunktūras punktus, adatu terapeitam ļoti labi jāpārzina anatomija — kur iet enerģijas kanāli, nervi, asinsvadi, muskuļi. Dažkārt, lai atrastu punktus, lieto mērvienību cuņ, kas atbilst katra pacienta rādītājpirksta otrās falangas garumam.
Procedūrai izmanto zelta un sudraba, taču pieejamas arī tērauda adatas. Pēdējo lielākais trūkums — tās var nolūzt.
Zelta adatas ir stimulējošas, ar tām var ārstēt impotenci, neauglību, uzlabot asinsriti pēc traumām, izdarot procedūru 10–12 reizes pēc kārtas. Paralēli traumēto vietu ieteicams apstrādāt ar speciālu āmuriņu, kura galviņā ir vairākas adatiņas. Procedūras rezultātā paplašinās asinsvadi un uzlabojas audu apgāde ar barības vielām.
Sāpju noņemšanai un neirozes ārstēšanai lieto sudraba adatas, kurām ir nomierinoša iedarbība. 
Adatas ir dažāda garuma — no puscentimetra līdz 20 cm un vairāk. To garumu izvēlas atkarībā no audu slāņa biezuma — jo cilvēks apaļāks, jo adata garāka. Arī adatu biezums ir atšķirīgs — sākot no ļoti smalkām līdz pat pusmilimetru biezām. Japāņi, piemēram, strādā ar ļoti tievām adatām, durot vairākas, bet korejieši — ar resnākām. Ārstējot pēc klasiskiem kanoniem, vienā reizē izmanto ne vairāk kā sešas adatas, ļoti reti lieto vairāk nekā desmit. 
Šķēpveida adata nepieciešama, ja no kāda punkta jānolaiž asinis. Piemēram, bērnam ar akūtu tonsilītu un augstu temperatūru, iedurot noteiktā punktā un nolaižot asinis, pazeminās temperatūra. Lancetveida adatu lieto, kad jāizdara neliels grieziens ādā, kam parasti seko atsūcošas bankas uzlikšana. 
Brīdī, kad adatu dur cauri ādai, jūtamas sāpes, taču tās nav tik stipras kā iedurot pirkstā ar šujamo adatu. Ja punkts, kurā iedur adatu, atrodas muskuļos — uz rokām, kājām, sēžamvietas, apakšstilba –, rodas specifiska tirpšanas sajūta. Durot vietās, kur mazāk mīksto audu, var būt spiedoša, dedzinoša vai spīlējoša sajūta.
Visvairāk sāp dūrieni sejā, vēderā, plaukstas iekšpusē. Iņ (iekšējās) virsmas ir sāpīgākas nekā jaņ (ārējās) — mugura, plaukstas virspuse. 
Atkarībā no vēlamā efekta adatas tur no pāris minūtēm līdz pat stundai.
Dažkārt, lai ātrāk noņemtu sāpes, adatas tikai iedur un pavirpina, piemēram, trīszaru nerva neiralģijas gadījumā. Tās virpina, ja ar sudraba adatu grib panākt zelta adatas efektu. Pēc procedūras atsevišķās vietās, kur ir biezs asinsvadu tīklojums, paliek zilumi.
Vienā dienā adatas lieto tikai vienu reizi. Pēc izņemšanas tās liek dzeramās sodas šķīdumā, nomazgā tekošā ūdenī un diennakti tur 96 grādu spirtā. Ja pacients vēlas, viņš var iegādāties vienreizlietojamu tērauda adatu komplektu.
