Auga sēkla uzzied pēc 30’000 gadu. Pirms vairāk nekā 30’000 gadu Sibīrijā mītošas zemesvāveres savās ziemas krātuvēs Kolimas upes krastā paslēpa dažādus augļus un sēklas. Krājumi tā arī palika neapsēsti, un tos vidēji mīnus 7 grādu temperatūrā saglabāja daudzgadīgais sasalums.
Krievu zinātnieki šos krājumus atrast 20-40 metru dziļumā zem zemes. Šaurlapu plaukšņenes (Silene stenophylla) augļi bija saglabājušies tik labi, ka to šūnas bija neskatas, tāpēc šos augus izdevās izdiedzēt. Eksperimentos aktlājies, ka pirms 30’000 gadu zaļojusī šaurlapu plaukšņene atšķīrās no mūsdienu auga.
Senā auga ziedlapas bija šaurākas un vairāk savienotas kopā, savukārt saknes stiepās garumā daudz lēnāk. Zinātnieki turmpākajā izpētē cer noskaidrot atšķirību iemeslus un paplašināt mūsu zināšanas par augu evolūciju kopumā. Tā kā globālā sasilšana mūsdienās skat arī daudzgadīgā sasaluma apgabalus, krievu zinātnieki pareidz, ka jau tuvākajā nākotnē tiks izdarīt daudz līdzīgi atklājumi un , iespējams, izdiedzēti vēl citi augi Senas augs ir līdzīgs mūšdienu šaurlapu plaukšņenei.
