Tehnoloģijas – Terapeitisko līdzekļu nogādāšana noteiktās cilvēka organisma šūnās ir aktuāla pētniecības joma visā pasaulē. Viena no metodēm paredz izmantot magnētisko lauku, lai ievadītu šūnās nukleīnskābi saturošas daļiņas. Vislabākos rezultātus var sasniegt, ja nukleīnskābes kopā ar lipīdiem un magnētiskajām daļiņām veido tā dēvētās liposomas. Latvijas zinātnieki ir izstrādājuši ierīci – kas rada mainīgu magnētisko lauku un ļauj par 20-40% efektīvāk ievadīt šūnās šīs mākslīgi veidotās liposomas ar medikamentiem.
Ierīci izstrādājuši Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes speciālistiem.
Visbiežāk alerģiju izraisa niķelis un kobalts
Pēc ādas aplikācijas testu veikšanas 253 pacientiem Rīgas Stradiņa universitātes speciālisti secinājuši, ka visbiežāk alerģisku kontakdermatītu izraisa niķelis (37,8%), kobalts (30,05%) un hroms (28.5). Pētīuma ietvaros pārbaudīja arī hipotēzi, vai alerģija ir saistīta ar konkrētu profesiju, bet nekādas atšķirības, piemēram biroja darbinieku, skolēnu un mājsaimnieču grupās netika atrastas.
Zinātnieki skaita nēģu kāpurus
Zooloģija. Daudzas migrējošo dzīvnieku, tostarp nēģu, populācijas Baltijas jūrā pēdējā gadsimta laikā ir sarukušas. Visbiežāk tas bijis saistīts ar cilvēka darbību, piemēram upju aizsprostošanu un regulēšanu, ūdens piesārņojumu u.c.
Dažkārt varam vainot arī pārlieku lielu nozveju. Upes nēģi ir viena no zvejotākajām sugām mūsu saldūdeņos, un tas zinātniekiem liek pievērst papildu uzmanību šo apaļmutnieku resursiem Latvijā. Šogad institūs ‘’BIOR’’ ar zivju fonda finansiālu atbalstu īsteno nēģu kāpuru un pieaugušo īpatņu migrācijas izpētes projektus. Tas ļāvis izstrādāt nēģu kāpuru monitoringa piemērotāku metodiku, lai nākotnē precīzāk novērtētu upes nēģu nārsotšanas rezultātus. Dažādos gados. Migrācijas pētījumi vēl turpinās, to mēŗķis ir novērtēt dažādu upju un populāciju savstarpējo saistību un to, cik liela daļa no migrējošajiem nēģiem nonāk zvejnieku murdos.
Vērts Zināt! Zinātnieki sagūsta nēģu kāpurus izmantojot īpašu, 20cm platu liekšeri. Katrā parauglaukumā upes tranšeju izraka grunti, ko skaloja caur audumu sietu (acs izmērs -0,5mm), lai atdalītu dūņas, smiltis un citas smalkas daļiņas. Iegūtos nēģu kāpurus fiksēja formalīnā un nogādāja tos laboratorijā, kur to nomērīja un nosvēra visus pēc kārtas.
