Kontracepcijas tablete. Sievietes iegūst brīvību. 1952. Gadā biologs Gregorijs Pinkuss novēroja, ka sintētisks harmona progesterona paveids trušiem un žurkām novērš ovulāciju – olšūnas nobriešanu. Vēlāk pētnieks sadarbībā ar ginekologu Džonu Roku izstrādāja pretapaugļošanās tabletes, kas 1960. gadā nonča tirdzniecībā.
Kopš tā laika miljoniem sieviešu ir lietojušas kontracepcijas tabletes. Tās bija viens no faktoriem, kas ļāva iegūt lielāku neatkarību, jo viņas pašas varēja izlemt kad un ar ko laist pasaulē bērnus. Orālās kontracepcijas izgudrotājiem gan ne prātā nenāca sieviešu emancipācija. Viņi tikai vēlējās, lai tablete uzlabotu seksuālo dzīvi laulībā, novēršos daudzas nevēlamas grūtniecības.
Tjūringa mašīna. No teorijas dzima dators. Angļu matemātiķis Alans Tjūrings izstrādāja mūšdienu datora teorētisko modeli. Ar savām progresīvajām idejām viņš zinātnes pasauli iepazīstināja rakstā, kuru iesniedza Kembridžas universitātē.
Kaut arī Tjūrings neuzbūvēja pirmo reālo datoru, viņš ir tā teorētiskais izgudrotājs. Tjūringa radītie principi tika izmantoti arī vienā no pasaules pirmajiem datoriem ENIAC, kas Otrā pasaules kara laikā tika uzbūvēts ASV. Dators aizņēma aptuveni 150m2 un svēra ap 30 tonnu.
Ložmetējs. Glābējs kļuva par nāves mašīnu. Ložmetēja un citu automātisko ieroču izgudrošana būtiski mainīja karus. Dīvaini, bet izgudrotājs Ričards Getlings cerēja, ka šie ieroči samazinās upuru skaitu, jo kaujā dosies masāk karotāju. 
Kodolenerģija. Klimatam draudzīģā enerģija. Kad zinātnieki ekperimentālā kodolreaktorā EBR-I pirmoreiz saražoja elektroenerģiju, jau nākamajā dienā izdevās iegūt tik daudz strāvas, ka ar to varētu apgādāt reaktoru ēku.
Gēnu pārnese. Ražību palielina laboratorijās. Ģenētiski modifikācija ļauj pārnest no viena organisma uz citu gēnus, kas kodē noteiktu pazīmi, piemēram, izturību, un tādējādi palielināt saražotās pārtikas apjomus.
Un visbeidzot labi zināms un slavenais LHC paātrinātājs.
Zinātnieki pēta Visuma dzimšanu. Pasaules lielākā zinātniskā laboratorija ir Šveicē izvietotais Lielais hadronu paātrinātājs (Large Hadron Collider, LHC). Tajā pēta milzīgā ātrumā notiekošas daļiņu sadursmes, un viens no mērķiem ir modelēt apstākļus Lielā Sprādziena laikā. Paigaidām vēl nav zināms, kādi būs LHC veikto eksperimentu rezultāt, bet potencionāli tie var sniegt atbildi uz jautājumu kā radies visums.
