Vai suns svīst caur mēli? Droši vien labs jautājums tiem , kas nebūs par to neko dzirdējuši. Suņiem un lielākai daļai citu dzīvnieku ādā ir maz vai vispār nav sviedru dziedzeru. Tāpēc tie elso, lai atvēsinātos, un šajā laikā no elpceļiem un mutes gļotādas iztvaiko ūdens. Pārkarsušais dzīvnieks ieelpo biežāk, elpceļos palielinās gaisa cirkulācija un var iztvaikot vairāk ūdens.
Vēsumā suns elpo 10 -40 reižu minūtē , bet karstumā – pat vairāk nekā 200 reižu minūtē. Dzīvnieki izvairās no pārkaršanas arī citos veidos. Lielākā daļa meklē ēnu, bet tveicīgo reģionu zīdītājiem un putniem mēdz būt arī biezs kažoks vai apspalvojums, kas kā vairogs nelaiž klāt karstumu.
Papildus tam no mitrām ķermeņa virsmām dzīvniekiem iztvaiko ūdens. Šis process efektīvi pazemina ķermeņa temperatūru. Tā kā daudzām dzīvajām radībām ūdens ir grūti pieejams resurss, ķermeņa temepratūras regulācija ar iztvaikšanu uzskatāma par radikalu līdzekli.
Atvēsināties var, vai nu svīstot, kad īpaši ādas dziedzeri izdala sāļu saturošu šķidrumu, vai arī elsojot, kā to dara suņi. Sviedru dziedzeri, kas izkaisīti pa visu ķermeni, pārsvarā ir dzīvniekiem ar īsu apmatojumu, piemēram zirgiem un primātiem.
Kāpēc matemātikā lieto apzīmējumus x,y un z? Par to, ka matemātikas vienādojumos nezināmos lielumus apzīmējam ar x, y, un z var pateikties franču matemātiķim un filozofam Renē Dekartam. Savā 1637. Gada darbā Ģeometrija zinātnieks izvēlējās franču alfabēta pirmos burtus a, b un c, lai apzīmētu zināmos lielumus
Un pēdējos burtus x, y un z nezināmo lielumu apzīmēšanai. Šajā darbāviņš arī parādīja, kā ar vienādojumiem var aprakstīt dažādas ģeometriskās formas. Dekarts nebūt nebija pirmais, kas nezināmo lielumu apzīmēšanai izmantoja burtus, tā darīja jau senie grieķi. Viņiem gan nebija vienotas sistēmas un katrs burtus lietoja citādi.
Cūkas nesvīst. Dažkārt dzirdētais izteiciens ‘’svīst kā cūka’’ neatbilst patiesībai, jo šiem dzīvniekiem ādā ir ļoti maz sviedru dzirdzeru. Tādēļ cūkas karstā laikā mēdz atvēsināties izvārtoties ūdenī vai dubļos.
