Mēs šo materiālu izgudrojām. Mēs radījām hoasu. Un mēs varam atkal ieviest kārtību.
Tā sacīja 19 gadu vecais Boiens Sleits, nesen uzstādamies ar lekciju Delfas Tehniskajā universitātē Nīderlandē. Jaunais inženierzinātņu students ir izgudrojis jūras putekļsūcēju, kas viņaprāt ļaus savākt lielu daļu no tiem vairākiem miljoniem tonnu plastmasas atkritumu, kas peld pasaules jūrās un okeānos. 
Viņa izgudroto koncepciju Delfas Tehniskā universitāte pasludināja par 2012. Gada labāko tehnisko projektu. Ambiciozais projekts Ocean Cleanup jeb okeānu sakopšana, vēl ir izpētes stadījā un pie tā pašlaik strādā 50 ekspertu. Mūsdienās pētniekiem zināmi 5 lieli atkritumu virpuļi okeānos. Vienu apli tie veic piecos gados un projekta ideja ir izmantot atkritumu automātisko peldēšanu garām noteiktiem apgabaliem. 
Vienā no šiem apgabaliem noenkurojot jūras gultnē 24 īpašas konstrukcijas platformas, lielu daļu plastmasas varētu savākt piecos gados. Katra platforma būs aprīkota ar peldošām barjerām, kas kā gigantiski taustekļi stiepsies tālu uz abām pusēm. Barjeras būs novietotas tādā leņķī, ka tās aizķers atkritumus un liks tiem virzīties uz platformu. 
Tur plastmasu iesūks jūras putekļsūcējs, kas enerģiju iegūs no saules gaismas vai viļņiem. Šis process risināsies tik lēnām, ka zivis un citi sīkie jūras dzīvnieki pagūs izvairīties. Ja putekļsūcējā nonāks planktons, tas centrifūgā tiks nodalīts atsevišķi, izmantojot blīvuma atšķirības. Protams, platformas būs izvietotas apgabalos, kurus nešķērso kuģu satiksme. 
Pēc šķirošanas plastmasu noglabās lielā konteinerā. To kuģis vēlāk aizvilks uz krastu, kur plastmasu izmantos atkārtoti. Boiens Sleits pat uzskata, ka otreizējas izmantošanas projekts būs finansiāli rentabls. 
Atkritumi nonāk uz zilā plaukta – Neviens nevar precīzi pateikt, cik daudz plastmasas atkritumu atrodas jūrās. Taču gadā saražo apmēram 300 miljonu tonnu, no kurām aptuveni 7 miljoni nonāk jūrās un okeānos. Vairākas organizācijas uzskata, ka pašlaik okeānos peld vismaz 100 miljoni tonnu plastmasas. 
Atkritumi rodas no dažādiem avoties. Daļa ir sasviesta jūrā no kuģiem, jo atklātajos ūdeņos joprojām ir ierasts atkritumus (kā to mēdz tik skaisti apzīmēt) nolikt uz zilā plaukta. Patiesībā tas nozīmē, ka daudzu kuģu apkalpe drazas joprojām gāž pāri bortam jūrā.
