Neviens taču nevēlas doties uz veikalu un tikt pazemots vai kā savādāk noniecināts, tomēr par spīti visam notiekošajam, ir situācijas, kurās cilvēkiem vienkārši atliek ziņot par notikušo, lai arī cik ļoti nepatīkami tas būtu. Šoreiz runa ir par kādu ļoti nopietnu sūdzību, jo to vienlaikus redzēja vairāki cilvēki un visi kā viens – nespēja noticēt savām acīm un ausīm, tas ko viņi redzēja un dzirdēja vienkārši nebija nedz ētiski, nedz normāli. Tieši tāpēc sieviete ir nākusi klajā ar publisku sūdzību un dara visu iespējamo, lai cilvēki uzzinātu par šo veikalu un tur strādājošo attieksmi pret apmeklētājiem!
Kāda sieviete visu stāstu ievietojusi arī sudzibas.lv portālā, kur dalījusies ar savu ļoti rūgto pieredzi par kādu veikalu Rīgā. Viņa saskārusies ar ļoti nicinošu un pretīgu attieksmi no pārdevējas puses. Tagad sieviete jau ļoti laicīgi brīdina arī citus iedzīvotājus, jo šajā veikalā cilvēki laipni pavisam noteikti netiek gaidīti. Diemžēl, bet situācija bija nepatīkama, bet sieviete norāda katru mazāko sīkumu, kas tieši notika!
Sieviete klāsta : “Aizgāju uz veikalu kopā ar savu mazo dēlu, kam tas viss bija jādzird un jānoskatās no malas! Vienkārši drausmas. Esmu pilnīgā šokā,” par savu apmeklējumu ziņo sieviete, kura apmeklējusi Tallinas ielā atrodamo Elvi veikalu. “Saliku visu grozu pilnu ar ēdienu un devos pie kases. Konkrētajā vietā bija remonts un tagad ir ļoti neērti un neparocīgi izlikt preci, it īpaši, ja tās ir daudz. Šī iemesla dēļ, es savu groziņu noliku uz letes, lai pa taisno iet pie pārdevējas, jo tā būtu daudz vienkāršāk!”
Uzreiz sekoja neiedomājas konflikts! Pārdevēja nekavējoties man atcirta : “Nekavējoties novāc to grozu no letes!” Es : “Ja es to visu izkrāmēšu, tad preces kritīs zemē, Jūs taču to redzat!” Pārdevēja : “Tā vispār nav mana problēma!” Es : “Tad es pa zemi izvārtītu preci nemaz netaisīšos pirkts! Pārdevēja : “Tā jau nu ir jūsu izvēle!”.” Paņēmu maisiņu un pateicu, lai iesit iekšā. Sāku jau krāmēt iekšā mantas uz ko nekavējoties man tika ļoti skaļi uzkliegts : “Kā gan lai es viņu izsitu, ja maisiņš nav man rokā?”. Pateicu, ka pārdevējai būtu jāzina kods, bet ja nē, varu padot citu, lai iesit. Un tad sekoja vēl : “Tagad Tu to maisiņu tu tur vispār nedabūsi atpakaļ, kā viņš bija. Sēdēja pie kases un vienkārši skaļi lamājās. ”
Tad vēl man nācās piebilst viņai, ka aiz manis gaida cilvēki, kuri bija vienkārši šokā par redzēto un dzirdēto, pie tam man blakus stāvēja mazais dēls, bet viņai tas viss bija vienalga. Vai tā maz ir normāla rīcība?
Daudzi apgalvo, ka pārdevējas pienākumos esot izkrāmēt no groza preces un zināt maisiņa kodu, tomēr daļa uzskata pretējo, ka viņai tas nebūtu jādara un arī maisiņa kods neesot obligāti jāzina. Kāds ir Jūsu viedoklis par visu notikušo situāci
