Sarežģītā situācija Ukrainā skar gandrīz ikvienu pasaules iedzīvotāju; šis gada laiks ir īpaši smags Ukrainai, Eiropai un tās iedzīvotājiem, nemaz nerunājot par visu plašo pasauli. Tomēr ir dažas sliktākas ziņas par tālāk gaidāmo situāciju kā arī citiem notikumiem šajā rudenī un ziemā. Gaidāmajā apkures sezonā ir svarīgi pievērst uzmanību jaunai informācijai un plāniem, kas var palīdzēt citiem iedzīvotājiem. Jo ikviens jau saprot, ka nāksies maciņu atvērt ļoti, ļoti plaši, nemaz nerunājot par to, ka liela daļa vēl paliks parādos līdz ausīm.
Jau esošajā situācijā ministrija ir pabeigusi izstrādāt priekšlikumu liela mēroga mērķtiecīgai labklājības sistēmai. Tas tiks īstenots 1.septembrī, kas ir pēdējais laba laika mēnesis pirms gaidāmajām rudens un ziemas sezonām. Cilvēki uztraucas par laiku, kad viņiem nāksies tērēt lielas naudas summas, neskatoties uz jebkādu finansējumu vai atbalstu no valdības, kas uz kopējā fona būs tikai neliela daļa. Tomēr galvenais jautājums ir par to, kāds būs atbalsts iedzīvotājiem un kā cilvēki vispār tiks cauri šim rudenim un ziemai?
Dzaboliša strādā par ekonomisti bankā Citadele. Viņa skaidro, ka patēriņa cenas visā pasaulē pieaug straujāk nekā jebkad agrāk. Tomēr vidējais inflācijas līmenis Latvijā ir 2 reizes augstāks nekā Eiro Zonā, norāda Džaboliša. Tas tādēļ, ka Latvijas iedzīvotāji ievērojamu procentu no saviem ienākumiem tērē pārtikai un energoresursiem. Turklāt algas Latvijā augušas straujāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu.
Piegādātājiem par savām precēm šobrīd ir īstermiņa līgumi ar Latvijas valdību. Tas noved pie lielāka preču apjoma veikalos un ir izraisījis augstākas cenas. Tomēr tiek uzskatīts, ka patērētāji negūs labumu, jo trūkst algu pieauguma, kas atbilstu augstajai inflācijai. Uzņēmēji uzskata, ka cenu celšana maijā un jūnijā bijusi iespējama tikai pateicoties Latvijas valdības palīdzībai. Tas notika, kad cenas pieauga par 4% no aprīļa līdz maijam — straujāk nekā iepriekšējos mēnešos 2014. gadā.
Maijā ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 16,9%. Tas ir par 4% vairāk nekā tajā pašā laikā pērn. Kopumā cenas pieauga vispārējās inflācijas dēļ; savukārt vairākām citām precēm un pakalpojumiem kopš pagājušā gada cenas pieauga. Tas ietver elektrību, degvielu, gāzi, siltumu un pārtiku. Pārtikas un degvielas sadārdzinājuma dēļ cenas visām pārējām precēm un pakalpojumiem pieauga vismaz par 20%. Maija kopējais inflācijas līmenis bija 16.9%, ko noteica cenu kāpums ar mājokli saistītajām precēm un pakalpojumiem.
Swedbank Orleina apgalvo, ka ekonomika šķiet sliktā stāvoklī. Viņa sacīja, ka pārtikas un enerģijas cenu dēļ cilvēkiem ir grūti atļauties preces. Turklāt viņa norādīja, ka inflācija šajā rudenī varētu būt visaugstākā; tomēr viņa domāja, ka atveseļošanās var notikt tikai nākamajā gadā. Pārtikas un enerģijas cenas katru dienu mainās, un Orleina uzskatīja, ka šīs izmaksas turpinās pieaugt.
