Infekciju slimības nonākušas vispārējā sabiedrības uzmanības centrā kopš 2019. gada decembrī tika konstatēts pirmais koronavīrusa saslimšanas gadījums. Un lai arī COVID-19 mūs pavada nu jau vairāk kā gadu, arvien ir daudz neskaidrību, kā arī liela daļa sabiedrības neizprot infekcijas nopietnību. Turklāt vīrusa paveidi, britu un tā sauktais Ugandas paveids, ievērojami paātrina tā izplatību, kā arī mirstību. Tas rosina pamatotu satraukumu mediķos, uzsverot ierobežojumu nepieciešamību.
Infektologs Angelika Krūmiņa konsultē J. Ķīša Estētiskās Dermatoloģijas klīnikā ne vien par Covid, bet arī par visām pārējām infekcijas slimībām, kuras jaunais vīruss nav atcēlis. Un tāpat kā ar citām infekcijas slimībām, arī Covid nesaistās tikai ar vieglākas vai smagākas formas slimības gaitu – pēc saslimšanas, cīnoties ar vīrusu, organisms ir novājināts, var būt izteikts nespēks, kā arī olbaltumvielu deficīts, tāpēc nepieciešamas īpašas rūpes, lai atgūtu līdzsvaru. Arī atveseļošanās gaitā ir svarīga individuāla ārsta uzraudzība, kā arī ēdienkartes pārskatīšana – veselīgs un sabalansēts ēdiens var būt kā zāles, lai atgūtu trūkstošās uzturvielas.
Cik uzticamas ir Covid analīzes?
Tajā pašā laikā iegūt precīzus datus par jauno vīrusu arī nav iespējams – ir pacienti, kas kopējā vīrusa statistikā nemaz neparādās, jo analīzes uzrāda COVID-19 negatīvs, kaut arī zudusī garšas un ožas sajūta, nespēks, temperatūra, kakla sāpes, klepus un galvassāpes kā simptomi apliecina vīrusa klātesamību organismā. Veselības speciālisti norāda, ka pat 20-30% gadījumu testa rezultāti var būt kļūdaini.
Iespējams, pirmās vīrusa dienas slimnieks nemaz nenojautīs, ka patiesībā ir darīšana ar korona vīrusu. Tomēr tad, kad stipra melnā tēja garšo vienkārši pēc karsta ūdens un etiķa pudeli var elpot tik vienaldzīgi kā ūdens glāzi, tas visbeidzot liek saprast, ka darīšana nav ar vienkāršu saaukstēšanos vai gripu. Garšas un ožas trūkuma dēļ var samazināties arī apetīte – gatavojot vairs nav nozīmes pievienot garšvielas vai mērces, jo garšu nianses tik pat kā just nav iespējams. Tie, kuriem kafija saistās ar īpašu garšas baudījumu, atklās, ka zūd vēlme pēc kofeīna – jebkurā gadījumā tā garšos tikai pēc karsta ūdens.
Smaržas zaudēšana uz laiku ļauj iejusties anosmijas slimnieka ādā – tas ir stāvoklis, kad nav iespējams sajust smaržu. Ir cilvēki, kas smaržu nejūt no dzimšanas, taču anosmiju var izraisīt citas saslimšanas, kad tiek bojāta kāda ožas analizatora daļa. Arī Covid-19 gadījumā pacientiem novēroti pēkšņi ožas un garšas traucējumi.
Pēc pārslimošanas arī tiem pacientiem, kuriem COVID-19 tests bija negatīvs, pozitīvs var uzrādīties antivielu tests. Tāpēc vērts pieteikties pārbaudei. Tiesa, tiek pieņemts, ka antivielas pēc pārslimošanas ir mazāk kā pēc vakcīnas. Testā tiek noteikts Anti-Sars-Covid-IgG rādītājs: ja koeficients pārsniedz 1,1, ir antivielas. Cik ilgi pēc slimošanas vai vakcīnas saglabājas imunitāte, gan nav zināms, kā arī nav skaidrs, vai iespējams aplipināt citus – jebkurā gadījumā jāievēro piesardzība.
Snaudošie vīrusi
Visbīstamākie apkārtējiem ir tie koronavīrusa gadījumi, kad netiek novērotas vīrusa pazīmes, bet cilvēks ir vīrusa pārnēsātājs. Šajā gadījumā varētu teikt, ka vīruss snauž un tas neparāda sevi uz āru. Gadījumā, ja diagnoze ir skaidra un ir izteiktas sūdzības, arī apkārtējie būs daudz piesardzīgāki. Smagākas saslimšanas gadījumā cilvēks būs pārāk bezspēcīgs, lai dotos ārpus mājas. Taču tikām tie, kuri saskaras ar vieglām pazīmēm, ir vieglprātīgi, pieļaujot, ka kakla sāpes un klepus ir vienkārša saaukstēšanās. Šie cilvēki tad arī kļūst par galvenajiem vīrusa izplatītājiem.
Tāpēc svarīgi apzināties, ka novērojot jebkurus no vīrusa simptomiem, jāievēro pašizolācija. Tāpat nevajadzētu paļauties uz testa rezultātiem – ja pazīmes liecina par saslimšanu, bet tests ir negatīvs, tas nenozīmē, ka vīrusa nav.
Infektoloģijā vīrusus bieži vien sauc par snaudošiem – ilgu laiku tie var nelikt par sevi manīt, taču pie noteiktiem apstākļiem tie aktivizējas jeb atmostas no miega. Tāds ir arī herpes vīruss, ar kuru inficēti virs 80% cilvēku vecumā virs 40 gadiem. No vīrusa tipa atkarīgs tas, vai tas izpaužas kā aukstumpumpa uz lūpas vai ģenitālijām. Gadījumā, ja šis vīruss regulāri aktivizējas, ir pamats uztraukties par imūnsistēmas veselību, kā arī bieža saslimšana veicina imūndeficīta veidošanos. Vidē šo vīrusu iespējams iznīcināt ar dezinfekcijas līdzekļu palīdzību.
Svarīgi pievērst uzmanību arī citām vīrusa slimībām un infekcijām. Izslimošana ar citiem vīrusiem vēl vairāk pazemina imūnsistēmu, tādā gadījumā organismam būs grūtāk stāties pretī arī koronavīrusam.
Kā stiprināt imunitāti?
Ķermenī viss ir cieši saistīts – šī iemesla dēļ arī no infektologa kabineta kā loģisks solis sekos pieraksts pie uztura speciālista. Tas būs svarīgi gan tiem, kas vīrusu nav pārslimojuši, bet vēlas uzlabot imunitāti un veselību, gan tiem, kas to ir izslimojuši un vēlas atgūt spēkus. Šajā jautājumā, piemēram, konsultē infektoloģes Angelikas Krūmiņas kolēģis uztura speciālists Ansis Zauers.
Normāli funkcionējoša imunitāte balstās sabalansētā uzturā, bet galvenais veselīgā uzturā ir daudzveidība. Vienveidīgs uzturs, vienas un tās pašas maltītes ik dienas nenodrošinās nepieciešamo uzturvielu un vitamīnu daudzumu. Sākot sekot līdzi uzņemtajam ūdens daudzumam, jau vien būs sperts nozīmīgs solis veselīga uztura pamatos. Diemžēl zināšanu trūkuma dēļ cilvēki šo aspektu arvien atstāj novārtā.
Ik dienas ķermenis zaudē 1,5-2,5 l ūdens caur urīnu, svīšanu un citiem ķermeņa procesiem, turklāt pie noteiktiem apstākļiem šis skaitlis var būt pat vēl augstāks, piemēram, karstās vasaras dienās vai pie augstas fiziskās slodzes. Zaudēto ūdeni tāpēc ikdienas laikā jākompensē. Par to, cik ūdens ķermenim ir nozīmīgs, pastāsta tā daudzums mūsu organismā – tas veido pat 75% no ķermeņa masas. Ilgstošas organisma atūdeņošanās gadījumā var iestāties pat nāve.
Svarīgi ikdienā uzņemt pietiekamu augļu un dārzeņu daudzumu. Sevišķi jau jauniešiem raksturīgi tos neiekļaut savā ēdienkartē. Tomēr pusi šķīvja maltītē vajadzētu aizņemt tieši dārzeņiem jeb gadījumā, ja kopējais maltītes svars ir 600 g – dārzeņiem būtu jāveido pusi no šīs masas jeb 300 g. Bieži vien šīm proporcijām var būt grūti izsekot, taču uztura speciālisti piedāvā izglītojošu atbalstu, kā vienkāršā veidā parūpēties par veselīgām ikdienas maltītēm.
Tāpat vitamīnus ēdiens zaudē gadījumā, ja netiek pareizi pagatavots. Dārzeņus cepeškrāsnī optimāli ir cept 180 grādos. Tāpat liela nozīme ir izvēlētajai eļļai. Visveselīgākā ir Extra Virgin olīveļļa, tomēr arī šajā gadījumā jāievēro nosacījumi, lai šo vērtīgo eļļu nepadarītu sev kaitīgu – virs 220 grādiem to karsēt nedrīkst.
Atbalsts ēdienkartes plānošanā būs jo sevišķi neatsverams pēc tādu infekcijas slimību pārdzīvošanas kā COVID-19, kad ir izteikts olbaltumvielu deficīts un muskuļu masa ir noēsta, cīnoties ar vīrusu. Tomēr arī tiem, kas noteiktu apsvērumu dēļ pievērsušies veģetāram vai vegāniskam uzturam, šis var būt viens no riskiem, ja ēdienkarte netiek apzināti veidota, gādājot par visu vajadzīgo uzturvielu uzņemšanu.
Tāpat imunitāti var vājināt tādi kaitīgie ieradumi kā smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids. Ik dienas būtu jāatvēl vismaz 30 minūtes fiziskām aktivitātēm – tā var būt arī vienkārša pastaiga mērenā solī svaigā gaisā.
Mazgāsim rokas!
To, ka jāmazgā rokas, būsim dzirdējuši vēl pirms koronavīrusa uzliesmojuma. Tomēr šis laiks jo sevišķi atgādina par dezinfekcijas un higiēnas pamatprincipu ievērošanas nozīmību. Ne vien pie ieiešanas veikalā vajadzētu notīrīt rokas un groziņa rokturi ar dezinfekcijas līdzekli, bet arī pēc veikala apmeklējuma – iegādāto produktu iepakojumu, jo vienmēr pieļaujama iespēja, ka kāds inficēts cilvēks būs tam pieskāries. Tāpat arī mājvietā būs vērtīgi un apdomīgi regulāri dezinficēt virsmas.
Ar nemazgātām rokām nevajag aiztikt seju – arī šis padoms, līdzīgi kā ar roku mazgāšanu, nav kļuvis aktuāls tikai līdz ar vīrusu. Tomēr šobrīd ir sevišķi svarīgi paturēt prātā, ka publiskās vietās uz virsmām koronavīruss var izdzīvot. Tāpēc pēc saskarsmes ar šādām virsmām rokas obligāti jānomazgā un jādezinficē. Tāpat jāizvairās pieskarties virsmām sabiedriskajā transportā un citās iekštelpās – atliek tik vien kā pieskarties lifta pogai, kuru ikdienā izmanto vēl pārdesmit cilvēki, lai inficētos ar vīrusu.
Mostas pavasaris un mostas ērces!
Vēl viena infekcijas slimība, par kuru kļūst aktuāli aizdomāties līdz ar gaisa temperatūras sasilšanu un sniega kušanu, ir ērču encefalīts. Pēdējos gados, kad ziemas bijušas siltākas, ērces sāka mosties pat vēl pirms pavasara. Šogad ziema ir lutinājusi un pavasaris iestājas lēnām. Tomēr marta beigās un aprīļa sākumā, kad temperatūra sasniedz +7 grādus, jābūt gataviem, ka arī ērces sāks aktivizēties.
Vispiemērotākais laiks vakcinācijai ir tieši agrais pavasaris, lai laicīgi parūpētos par savu veselību. Arī vasarā nebūs par vēlu veikt vakcīnu, kā arī maldīgs ir uzskats, ka karstākajā gada laikā pret šo slimību vakcinēties ir bīstami – bīstami tas ir tikai tādā mērā, ka bez laicīgas vakcinēšanās ar to ir iespējams inficēties jau pavasarī. Pret ērču encefalītu nav efektīvāka līdzekļa par poti, turklāt jāņem vērā, ka šīs slimības formas ir ļoti smagas – sekas var novest pat pie paralīzes un invaliditātes.
Par infekcijas slimībām, koronavīrusu un ērču encefalītu, un vakcinācijas iespējām vislabāk konsultēties pie ārsta, kas specializējies tieši infektoloģijā. Angelika Krūmiņa infekcijas slimību ārstēšanā strādā ar jau 20 gadu pieredzi. Viņa piedāvā konsultācijas par potēm pieaugušajiem un veic individuālu diagnostiku katram pacientam. Pieteikties vizītei iespējams mājas lapā dermatologs.com, kā arī zvanot pa tālruni 28699111. Vajadzības gadījumā iespējams saņemt arī attālinātu konsultāciju.
Vienmēr jau var filozofēt – mīlestība vai veselība. Tomēr tāpat kā vajadzību piramīdas pamatus veido drošība un nepieciešamība pēc pajumtes un tikai pēc tam seko sociālā piederība un pašizaugsme, tāpat arī mīlestībai ir vieglāk plaukt, kad esam veseli – tā ir gluži kā augsne, kas ir kā priekšnoteikums, lai arī citām dzīves sfērām būtu kur iesakņoties.
