21. gadsimts ir laiks, kad cilvēkiem ir radušās daudz plašākas iespējas izzināt savu emocionālo pasauli. Kara laikos uzmanības centrā ir izdzīvošana, taču šobrīd, kad mūsu eksistenci vairs neietekmē tik drastiski ārējie apstākļi, varam daudz vairāk pievērst uzmanību tieši tam, kā dzīvojam. Eiropas demokrātija ir radījusi arī šādus tādus pārspīlējumus cilvēktiesību jautājumos, taču kopumā šāda iekārta pavērusi daudz plašāku zināšanu loku.
Kopš pandēmijas internets ir kļuvis par sabiedroto arī tiem, kas iepriekš to nemaz tik daudz neizmantoja. Kopā ar preču pasūtīšanas iespējām internetā ir pavairojušies arī darba piedāvājumi, kas saistīti ar darbu datorā, strādājot no mājām. Distancēšanās likums kopš 16. marta paredz, ka visiem, kuriem ir tāda iespēja, darba pienākumi jāveic attālināti. Kā tas strādā? Vai tas ir uzlabojis darba kvalitāti vai tieši otrādi? Vai darbinieki spēj nošķirt darbu no mājām jaunajos apstākļos? Kādas ir priekšrocības un kādi trūkumi, strādājot no mājām? Sadarbībā ar sludinājumu portālu dalder.lv, mēģināsim rast atbildes uz šiem aktuālajiem jautājumiem.
Vai pandēmija atstājusi sekas darba vietā?
Par darba kvalitātes uzlabošanos vai krišanos varēsim runāt krietni vēlāk, kad no mājām būs strādājuši vairāk cilvēku, taču jau šobrīd varam runāt par to, kā jūtas tie, kas darbu no mājām jau kādu laiku ir darījuši. Pēc vadošās pētījumu kompānijas Kantar 2020. gada augusta datiem ir noskaidrots, ka 41 % cilvēku ir izjutuši pandēmijas izraisītās sekas savā darba vietā, no kuriem 81 procentam strādājošo šī ietekme ir bijusi negatīva. Turpretī 57 % iedzīvotāju īpašas izmaiņas nemaz nav jutuši.
Visvairāk emocionālas svārstības ir sajutuši pakalpojumu sniedzēji un tie, kuri strādā vairāk kā 44 stundas nedēļā. Izskatot pētītās anketas tuvāk, ir secināms, ka no pandēmijas ierobežojošajiem apstākļiem visvairāk cieta sievietes, jo joprojām pārsvarā uz viņu pleciem gulstas tieši bērnu audzināšana un mājas sakopšanas darbi, kurus ir grūti nošķirt no oficiālā darba pienākumiem, kuri arīdzan jāpilda mājās.
Sieviete mājās strādā jau izsenis
Kāpēc tā? Droši vien vainīgs kaut kur joprojām sēdošais kods par to, ka mājas darbu veikšana un bērnu audzināšana visvairāk attiecas tieši uz sievieti. Tad iedomāsimies – iepriekš, kad sievietei bija no mājām jādodas uz ofisu, rīts sākās ar viņas gatavotām vieglām brokastīm ģimenei un tad visi devās vai nu uz skolu vai darbu. Darbā sievieti neviens īpaši netraucēja, labākajā gadījumā uz 6-8 h viņai bija laiks pievērsties tam, kas viņu interesē ārpus ģimenes. Pēc darba viņa bija gatava atkal atgriezties mājās, kur ar svaigiem spēkiem mātes vai sievas lomā atkal pievērsties ģimenei.
Darbi, protams, ir dažādi – tās var būt rīta, vakara vai nakts maiņas, taču jebkurā gadījumā sievietei bija iespēja uz laiku veltīt savu uzmanību citām interesēm, kuras saistītas tikai ar viņas, nevis visas ģimenes personību. Tagad, kad sievietei jāpaliek mājās gan lai strādātu oficiālo darbu, gan paveiktu mājas soli un parūpētos par bērniem, nereti veidojas ģimenes strīdi, jo ne visi ģimenes locekļi spēj saprast un pieņemt, ka mamma nav tikai mamma, bet arī strādājoša, profesionāla sieviete, kuru traucēt darba laikā nedrīkst.
Taču jau pēc minētā sievietes koda, kurš pieprasa, lai viņa būtu tā, kas ir mājas gars, kas parūpēsies par vājajiem grūtā brīdī, profesionāla darba veikšana tiek traucēta. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pierasts, ka mamma mājās ir tikai mamma, nevis sieviete, kurai ir jādod laiks arī savām interesēm. Kad bērni vai vīrs mājās pēkšņi ierauga sievieti, kura nav aizņemta ar mājas darbiem, bet ir aizrāvusies pati ar savām interesēm, mājiniekos var izveidoties greizsirdība un neizpratne, kāpēc visa uzmanība mājās vairs netiek pievērsta tikai un vienīgi viņiem.
Šādi analizējot, problēma var izklausīties gaužām smieklīga un varbūt pat vērā neņemama, taču to izdzīvojot praksē, saprotam, ka problēma ir pavisam reāla. Tas, protams, ir atkarīgs no ģimenes modeļa – ja mājas darbos un bērnu audzināšanā vienlīdz iesaistās abi vecāki, tad šo uzmanības deficītu sajutīs tikai bērni. Tā ir medaļas viena puse.
Iedomātais ofiss, kuru citi neredz
No otras puses skatoties – kā šai situācijā jūtas pati sieviete? Kā ir strādāt pie datora no mājām, ja apkārt dzirdamas bērnu klaigas, aizejot uz tualeti, ir redzami neizmazgātie drēbju kalni, un iepriekš tik patīkamo kafejnīcas pusdienu paužu vietā, ēst ir jāgatavo pašai? Ir dažādas personības, un daļai nebūs problēmu nošķirt mājas dzīvi no darba stundām pat tad, ja mājinieki centīsies šo sistēmu izjaukt. Tomēr daļa sieviešu centīsies visu izdarīt reizē – apmeklējot labierīcības, veļas mašīnā tiks iemesta arī netīrā veļa, savukārt pusdienu gatavošanas laikā viņa nomazgās arī brokastu traukus, padomās, kas vēl jānopērk pārtikas veikalā, utt.
Tas nav nosodāmi, ja tas netraucē veikt darba pienākumus pa sadalītām dienas stundām. Taču, ja diena iesākas ar sen iecerētiem mājas tīrīšanas darbiem, taču vakarā vairs nepietiek spēka profesionālajiem pienākumiem, tomēr ir jādomā par ikdienas darba rutīnas maiņu. Vispirms noteikti būtu jāizrunājas ar ģimenes locekļiem, lai ģimene šai izaicinošajā laikā rīkotos kā īsta komanda, nevis vilktu palagus katrs uz savu pusi.
Bērniem, kuru mācības arī notiek attālināti, jāizskaidro, ka skola nekur nav pazudusi, atzīmes tāpat būs un zināšanu apguve ir solis gaišākai nākotnei, kad par sevi nāksies parūpēties jau pašam. Ikdienas rutīnu noteikti uzlabos konkrēts plāns – gluži kā skolā vai darba vietā. Katram ģimenes loceklim ir jāieplāno celšanās laiks, kam varētu sekot kopīgas brokastis un tad katram ir jācenšas atrast atsevišķa telpa, kurā attiecīgi vai nu veikt darba pienākumus vai mācīties.
Atkal satikšanās laiks var būt kāds starpbrīdis pirms pusdienām, kad ir ieteicams izkustēties vai nu uz 15 min izejot ārā vai veicot kādus vingrinājumus. Tad kopā var pagatavot pusdienas un pēc pienākumu veikšanas darba dienas beigās var iziet garākā pastaigā vai darīt jebko citu, kas ļaus atgūties. Bērniem ir skaidri jāpasaka, ka mācīšanās no mājām nedod nekādas atlaides vai izvēles iespējas nemācīties.
Priekšrocības strādājot attālināti
Tomēr nav tā, ka darbs un mācības no mājām sagādā tikai un vienīgi problēmas. Pienākumu veikšanai attālināti ir arī savas priekšrocības. Ja ar darba devēju ir skaidri izrunāti darba uzdevumi, nepieciešams tikai rezultāts, neskatoties uz to, kurā dienas laikā šis uzdevums jāpaveic. Tādā gadījumā darbs no mājām paver plašākas iespējas dzīvot sabalansētāku dzīvi. Proti, no rītiem nav jāierēķina laiks un nauda nokļūšanai darba vietā – var pagulēt drusku ilgāk vai vēl labāk – rītu sākt ar sev tīkamu pastaigu vai jogas nodarbību.
Tāpat var ietaupīt līdzekļus arī par pārtiku – kārtīgi saplānojot, pusdienas var sagatavot iepriekšējā vakarā, lai tam nav jātērē laiks pa dienu. Mājās gatavots ēdiens vienmēr būs svaigs un porcijas būs tik lielas, cik vēlies. Šobrīd strauji attīstījusies arī ēdienu piegāde uz mājām – tā ir daudz pieejamāka gan laika, gan līdzekļu ziņā. Cenu atšķirība starp mājās gatavotu ēdienu un restorāna porcijām ir daudz mazāka. Ja ēst gatavošana īpašu prieku nesagādā, šai nodarbei paredzēto laiku var iemainīt uz ko citu, pasūtot ēdienu uz mājām.
Laiks ar savējiem ir neatsverams
Varbūt šis var būt arī īpašs laiks, kurā daudz vairāk laika varam pavadīt kopā ar ģimeni. Pusaudzim veltīta kaut pusstunda dienā spēcīgi uzlabos jūsu attiecības. Jā, protams, bērniem ir nepieciešamas dažādas materiālās lietas, pēc kurām viņi nebeidz taujāt, taču, ja veltīsiet viņiem kaut nedaudz vairāk sava laika, jūs iemantosiet spēlētājus savā komandā, kas jebkādu problēmu gadījumā spēlēs ar un nevis pret jums. Nauda, kuru varējāt nopelnīt viņam veltītajā pusstundā, to neatsvērtu.
Kopumā, analizējot tikai dažus aspektus, kas saistīti ar darba un mācību transformēšanu mājās, secināms, ka pandēmijas situācija ir jo sevišķi ietekmējusi ģimenes. Dzīvojot cilvēku grupā, telpa ir ierobežota, katram ir jāatrod sava vieta, kur netraucēti paveikt iecerētos vai obligātos pienākumus. Visgrūtāk klājas tiem, kuri nav iemācījušies plānot savu laiku un vienmēr strādājuši, rīkojušies tā, kā norīko kāds cits. Tie, kuri māk būt priekšnieki arī paši sev, darbu no mājām pat izbauda, jo vismaz fiziski priekšnieka elpa pakausī vairs nav jūtama.
Laikā, kad sludinājums, kurā norādīts ‘’darbs no mājām’’, vairs neraisa nekādu ažiotāžu, mēģināsim ieraudzīt dzīvi pilnīgi citās krāsās – jebkurš ārēju pārmaiņu laiks paver iespēju personīgai attīstībai. Iedomājieties, cik gudri, spēcīgi un viens pēc otra patiesi noilgojušies cilvēki iznāks ārā pēc šī pandēmijas cietuma?
