Lielākā daļa noteikti atceras to brīdi, kad notika milzu nesaskaņas ar premjerministru Krišjāni Kariņu un viņa nostāju pret bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli. Viņš jau iepriekš uzsvēra, ka neuzticība un demisija ir pavisam loģiski rezultāti notikušajam. Savukārt Veselības ministre vairākus pretrunīgi vērtētos jautājumus skaidroja ar pavisam citu viedokļa atšķirību, tomēr viņa vēlējā izteikties sīkāk un jau paziņoja, ka VM iepriekš noraidījusi Pfizer vakcīnas papildu devas kā melus.
Taču Viņķele atzina, ka ir bijusi vairāk nekā pārsteigta par neuzticību, jo domāja, ka tā anv tikai kolektīva rīcība. “Ja valdības vadītājs nevēlas runāt vienkārši no attāluma, izmantojot video, ieskatīties acīs un teikt “Ak, mūsu ceļi tagad ir šķīrušies, es neesmu pilnībā apmierināts ar Tavu darbu,” bet varēja tas viss būt savādākā veidā!”
Savukārt uz jautājumu par kļūdām, ko tieši viņa pieļāva amatā, Ilze Viņķele skaidroja, ka lielākās grūtības sagādāja tieši butiskākās viedokļu atšķirības ar valdības vadītāja. Tāpat viņa uzsvēra, ka jau kopš pašas pirmās krīzes dienas, viņa ir pārliecināta, ka veselības krīze ir pavisam cieši saistīta ar visiem sociālekonomiskajiem faktoriem un tām saistītajām lietām.
“Arī citi kolēģi, eksperti un ierēdņi, kā arī veselības ministrijas eksperti jau uzsvēra to, ka kopš vasaras vidus, ja epidemoioloģiskie ierobežojumi nekavējoties tiks apvienota ar dažādām atbalsta sistēmām nu lēmumiem, tad epidemoloģiskie ierobežojumi stāsies spēkā tikai Rudenī. Un nezināmu apstākļu dēļ valdība, visticamāk, pievērsis uzmanību veselības jautājumiem, vienlaikus pilnībā ignorējot pienācīgās un savlaicīgās atbalsta sistemas.”
Man nav kritikas pret Ekonomikas Ministriju, kas formolēja šos ieteikumus, bet tur, kur ir pretestība, ir pieejami lieli līdzeļi un saprotams, vai cilvēkiem vajadzētu palīdzēt konkrēti šajā situācijā, izteicās Viņķele.
Viņa izvairījās tieši novērtēt vai veselības departaments ir pieļāvis ļoti stratēģisku kļūdu, kas acīmredzama arī pēc krīzes beigām : “Kad es vēl biju ministre, es rīkojos informāciju, resursu un arī varas robežās.”
Kariņam un Viņķelei ir arī atšķirība attiecībā uz obligāto masku valkāšanu pavasrī. Ilze teica, ka viņai nav viedokļa par maskām, jo lai pilnībā varētu atrisināt problēmu, viņa paļaujas tieši uz ekspertu ieteikumiem.
“Ja profersors Uga Dumpis, kā arī cienījamais eksperts Jurijs Perevoščikovs atkārtoti norādīja, ka maskas lietošana vīrusa izplatības samazināšanai ir diezgan nevēlam, tad vajadzības gadījumā tā var saasināt šo visu notikumu. Ja premjeram tas nepatīk, tas būs tikai klasisks ziņeša nāves gadījums.”
