Bagāts vectētiņš mantojumā bija atstājis kaut ko tādu, par ko nebija iedomājies neviens. Šis ir viens no interesantākajiem stāstiem, kas ieguvis milzīgu popularitāti pasaules populārākajos žurnālos.
Haralds mira 89 gadu vecumā, savā mājā Ņūkāslā. Viņš savu mantojumu bija atvēlējis tuvākajiem radiniekiem, tieši tā viņš arī bija ierakstījis testamentā. Vietējie Haraldu raksturojuši kā klusu un diezgan noslēgtu cilvēku, tāpēc viņš ļoti reti ar kādu vispār runāja. Garāžā neviens nebija gājis gadiem, taču pēc mantojuma saņemšanas viss mainījās.
Padzirdot dažādus stāstus, Haralda radinieki sāka nojaust, ka salīdzinoši lielajā garāžā varētu atrasties kaut kas tiešām īpašs.
Pagāja diezgan ilgs laiciņš, līdz tika nokārtoti visi papīri, līdz beidzot tuvākie radinieki ieguva visus nepieciešamos dokumentus, lai oficiāli varētu atvērt milzīgās garāžas durvis. Tiklīdz viņi atvēra vienas no garāžas durvīm, viņi neticēja savām acīm…
Viņi garāžā atrada vienu no dārgākajām pasaules mašīnām. To pat nevar uztvert par automašīnu, bet gan par īstenu briljanta atradumu. Viņi ieraudzīja “Bugatti Type 57S Atalante.” Tagad mašīnas vērtība ir aptuveni 9 000 000$ dolāri. Tā ir viena pasaules pirmajām labākajām automašīnām, kas vispār radīta. Ikviens zina, ka Bugatti automašīnas, jau no pašiem pirmsākumiem ir bijuši luksus automašīnas, taču tas būtu pārāk maigi teikts. Pasaulē tika uzbūvētas tikai 43 šādas automašīnas. Pēdējā tika uzbūvēta 1937.gadā. Šī esot otrā atrastā mašīna, līdz ar to tās summa sastāv no veselām sešām nullēm.
Drīz vien atklājās šīs automašīnas patiesais stāsts. Šis mākslas darbs esot piederējis Frensam Kērsonam, kurš esot bijis Anglijas parlamenta deputāts. Viņa mīļākā nodarbe bija autosports.
Pirms šīs automašīnas iegādes Frensam jau iepriekš esot bijis samērā iespaidīgs Auto parks, taču kopš šīs automašīnas nopirkšanas, viņš ar to brauca vien pāris reizes, līdz ar to mašīnas nobraukums ir bijis ļoti minimāls un mašīna stāvējusi garāžā praktiski jauna un nelietota.
Tā nu Frens automašīnu bija atstājis novārtā un drīz vien to pārdeva. Pāris gadu laikā automašīnai nomainījās vairāki īpašnieki, līdz beigu beigās to nopirka mūsu vecais vectētiņš Haralds 1955. gadā. Tikko ieguvis to savā īpašumā, viņš baudīja katru šīs mašīnas braucienu, taču jau pēc pāris gadiem automašīnā beidzās licences termiņš, viņam nebija vēlmes to atjaunot, tāpēc ar skaisto automašīnu iebrauca savā greznajā garāžā un fiziski to tur arī ieslēdza.
Iekāpjot automašīnas salonā atklājās, ka tajā atrodas aptuveni 16 dažādas vēstules, kuras paredzētas Haraldam. Katra vēstule bija sūtīta no kādiem ļoti zināmiem cilvēkiem un kolekcionāriem. Papētot katru vēstuli sīkāk, atklājās, ka katrs cilvēks bija solījis milzīgu naudas summu, lai savā īpašumā iegūtu šo skaisto automašīnu. Cenas esot bijušas tik augstas, ka Haralds vienā momentā būtu palicis par miljonāru, taču viņš vēlējās, lai par viņu stāstītu pat pēc viņa nāves.
Radinieki devās uz izsmalcinātu izsoļu namu, kur šo skaistuli tad arī izsolīja. Automašīnu nopirka kāds kolekcionārs, par to samaksājot veselus 4 000 000 dolāru, vai nav neiedomājami? Kurš to būtu domājis, ka radinieki paverot garāžas vārtus, spētu iedomāties, ka pēc neilga laika kļūs par miljonāriem.
Viens ir skaidrs – Haralds ar šādu rīcību vēlējās ne tikai iepriecināt savus tuvākos radus, bet arī par sevi atstāt veselu brīnumu stāstu, jo šis stāsts ir apceļojis teju vai visu pasauli, vai nav iespaidīgi? Varbūt arī tavā garāžā stāv kāda veca automašīna, kuras vērtību Jūs patiesībā nemaz nenojaušat?
