Rakstniece Nadira Anžela savā blogā ievietojusi interesantu ierakstu par visnetaktiskāko jautājumu, kāds tiek uzdots sievietēm. Šo informāciju vajadzētu izlasīt daudziem cilvēkiem.
Iedomāsimies – lūk, sieviete, viņai ir 30 gadi un viņai nav bērnu.
Apkārtējie nebeidz jautāt: “Kā tad tā, vēl joprojām nav bērnu? Ko tu gaidi?” Un viņa katru reizi izgudro atbildes ar uzspiestu smaidu uz sejas.
“Pulkstentiņš tikšķ!” — saka draudzenes, dodot mājieu. “Skaties, ka nav par vēlu!” — brīdina mājinieki. Un viņa atņurd kaut ko līdzīgu: “Es vēl neesmu gatava” vai “Es padomāšu par to”.
Pēc tam, palikusi viena, viņa lej gaužas asaras. Raud, jo ir pārcietusi 4 spontānos abortus. Raud, tāpēc, ka viņi ar vīru nu jau 5 gadus cenšas tikt pie bērniņa, un tik un tā nesanāk. Raud tāpēc, ka vīram ir 2 bērni no pirmās laulības, un vairāk bērnus viņš nevēlas. Raud, jo lietoto zāļu dēļ viņa nespēj iznēsāt bērnu.
Raud tāpēc, ka vīrs ir neauglīgs, un viņu grauž vainas sajūta. Raud tāpēc, ka tuva draudzene jau gaida otro, bet kaimiņu meitene savos 18 gados taisa jau trešo abortu. Raud tāpēc, ka viņa un viņas vecāki grib redzēt savus mazbērnus. Raud tāpēc, ka viņas kaimiņienei ir trīs, bet viņa izturas pret viņiem kā pret dzīvniekiem.
Raud tāpēc, ka viņa jau ir izvēlējusies vārdus, bet bērnu istabā joprojām neviens nedzīvo. Raud tāpēc, ka viņai iekšā ir tukšums…Raud tāpēc, ka būtu vislabākā māmiņa pasaulē!
Šķir nākamo lapu un lasi raksta turpinājumu