Šīs sievietes stāsts par viņas māsu un dēlu Jūsu sirdīm liks burtiski izkust no laimes, cik patiesa spēj būt mīlestība jau no mazotnes kājas. Mans dēls man parādīja beznosacījumu mīlestību, kad viņam bija tikai 3 gadi. Viņš man patiesi parādīja cik spēcīga var būt mīlestība. Viņš to darīja ik dienu, katru mīļu brīdi.
Togad man māsa Marija bija slima ar vēzi. Viņa jau bija uzsākusi otro vēža stadijas ārstēšanu, taču izskatījās, ka viņa sabruks no iekšienes. Tas bija ļoti grūts posms, jo uz viņas ādas parādījās izsitumi no ķīmiskajām terapijām. Atceros to sajūtu, cik ļoti es biju satriekta redzot savu skaisto māsu tik nopostītā izskatā.
Vienu vasaras pēcpusdienu viņa sēdēja viesistabā, blakus milzīgam logam. Es iegāju iekšā un kā jau parasti sākām runāt par ikdienišķām tēmām. Tas iekšā ieskrēja mans dēls Kosmo, viņš atskrēja lai redzētu Mariju, skaisto blondīni, kuras matu cirtas burtiski spīdēja saules gaismā. Es skaidri atceros sajūtu savā vēderā, man sagriezās viss kuņģis saprotot, cik bezspēcīga bija Marija, tika jauna un skaista meitene, kurai vēl visa dzīve bija priekšā.
Kosmo ierāpās Marijas klēpī, piecēlās kājās un ar savām mazajām rociņām pieskārās viņai pie sejas. Tad viņš pacēla savu seju un ieskatījās Marijas zilajās acīs, tieši tādā pašā krāsā acis bija Kosmo. “Boo Boos”, viņs jautāja viņai. “Jā, Kosmo, man ir Boo Boos” viņa čukstēja atpakaļ. Tad mazais puisēns noliecās, iedeva skūpstu uz katra vaiga un nokāpa no Marijas klēpja. Marija noliecās lai noskūpstītu puiša galviņu. Viņš Marijai šajā brīdī sniedza iespējams pašu labāko mācību dzīvē.
Šķir nākamo lapu un lasi raksta turpinājumu!
