Pensionāru pāris ienāk ātrās ēdināšanas restorānā. Viņi pasūta vienu hamburgeru, vienu porciju frī kartupeļu un vienu dzērienu.
Vecais vīrs izņem vienkāršo hamburgeru no iepakojuma un rūpīgi sagriež to uz pusēm. Viņš noliek vienu pusīti priekšā savai sievai. Tad viņš rūpīgi pārskaita frī kartupeļus, sadalot tos divās čupiņās un kārtīgi noliekot kaudzi savas sievas priekšā. Viņš iedzer malciņu dzēriena, viņa sieva iedzer malku un noliek glāzi uz galda pa vidu. Viņam sākot ēst hamburgeru, cilvēki ap viņiem sāk saskatīties un čukstēt: „Ak, šis nabaga vecais pāris – viss, ko viņi var atļauties, ir viens komplekts uz abiem diviem.”
Līdz ko vecais vīrs sāk ēst savus frī kartupeļus, kāds jauns vīrietis pienāk pie viņu galdiņa. Viņš laipni piedāvā nopirkt vēl vienu komplektu vecajam pārim. Vecais vīrs atbild, ka viņiem viss ir kārtībā – viņi vienkārši ir pieraduši visā dalīties.
Apkārt esošie cilvēki ievēroja, ka vecā kundzīte nebija ieēdusi ne kumosa. Viņa tur sēž, skatoties, kā viņas vīrs ēd un reizēm padzeroties dzērienu, kad ir pienākusi viņas kārta.
Atkal jaunais vīrietis pieiet pie viņu galdiņā un lūdzas viņam ļaut nopirkt viņiem vēl vienu komplektu.
Šoreiz vecā sieviņa saka: „Nē, paldies Jums, mēs esam pieraduši dalīties visā.”
Kad vecais vīrs pabeidz ēst un kārtīgi notīra savu seju ar salveti, jaunais vīrietis atkal pienāk klāt pie vecās kundzītes, kura vēl nebija apēdusi ne kumosa, un prasa: „Vai es varu pajautāt, ko Jūs gaidāt?”
Vecā sieviete atbild: „ZOBUS.”
