Viņa turpināja : “Es regulāri devus uz baznīcu un lasīju bībeli, kā arī dziedāju pat baznīcas korī. Visi saka, ka man ir patīkama un skaista balss. Man ļoti patika mana dzīve, taču man bija aizliegts doties izklaidēties. Bija aizliegts doties uz naktsklubiem, tikties ar puišiem, kas būtu normāla parādība.”
Viņa turpināja ar to, ka beidzot ir laiks domāt par savu nākotni. Drīz vien ar vecākiem viņa pārcēlās uz Maskavu, lai speciāli izmācītos par skolotāju. Viņa vēlējās kļūt par matemātikas skolotāju un palīdzēt visiem, kam grūtības ar šo priekšmetu.
Pašās beigās viņa uzrakstīja rindiņu, kurā bija uzrakstīts, ka vēlas pārdot savu nevainību un viņai esot pilnīgi visi dokumenti, lai to varētu pieradīt. Taču tas viss nebeidzās labi, tiesi otrādi – beidzās pavisam slikti.
Vairāk kā simts vīrieši sāka viņu terorizēt katru dienu un drīz ven informācija noplūda arī viņas augstskolā. Par to uzzināja viņas ģimene un radinieki. Ģimene no meitenes novērsās un drīz vien viņa tika sodīta. Vai viņa vispār domāja, ko dara?
