3. Nav nepieciešams arī pārāk bieži iesvētīt krustiņu.
Tādēļ, ka pilnīgi pietiek ar vienu reizi baznīcas ceremonijas laikā. Tad tas kļūs par Jūsu amuletu jeb aizsargu pret bēdām un likstām jeb neveiksmēm, nelaimēm.
- Nēsāt krustiņu virs apģērba jeb izrādīties.
Krustiņu, vispār dēvē par miesas rotu, tātad tam jāatrodas pēc iespējas tuvāk ķermenim. Un tas ir ticības atribūts nevis parasta rota. Vispār krustiņa nēsāšana virs apģērba ir slikts stils, jo cilvēks cenšas tikai izrādīties ar savu reliģiju, cenšas būt pārāks. Un tas ne pavisam nav vajadzīgs.
- Bez vajadzības noņemt krustiņu.
Krustiņam jeb amuletam tiek atņemts tā spēks, ja tas vairs nepieskaras cilvēka ķermenim.
- Nēsāt krustiņu ķēdīte un uz kakla.
Krustiņš ir jānēsā tieši uz kakla un tas nedrīkst atrasties ne uz rokas, ne ausīs, kā auskars, ne arī makā vai citās vietās.
- Izmests sabojātu krustiņu.
To noteikti nedrīkst izmest, pat ja arī tas ir bojāts. Tas ir svētīts priekšmets un to nedrīkst vienkārši izmest. Ir divi risinājumi – vai nu paši to salabojiet, vai aiznesiet uz darbnīcu.
- Nēsāt kāda cita cilvēka krustiņu.
Nedrīkst nēsāt ne tuvinieka krustiņu, ne uz ielas atrastu krustiņu.
- Mīts: Nēsāt krustiņu bez paplašinājuma.
Cilvēki uzskata, ka krustiņš nedrīkst būt paplašinājuma formā, jo tas pienesīs nelaimes.
Tomēr, tā nav , paplašinājumā attēlots tikai upura Jēzus Kristus simbols, kas nebūt nenozīmē neko sliktu.
- Nēsāt neiesvētītu krustiņu.
Krustiņš, kam nav veikts baznīcas rituāls, ļoti bieži ir un paliek tikai, kā parasts rotājums. Bet parastam rotājumam nav nekāda sakaru ar ticību. Tādēļ, no tā nebūs nekādas jēgas, tāpēc ļoti ieteicams to tomēr iesvētīt.
