1. Progērija jeb Hatčinsona-Gilforda sindroms
Tā ir ļoti reta saslimšana, kura sastopama vienam cilvēkam no miljona. Progērija izpaužas kā pārlieku strauja novecošanās, un tās upuri parasti nedzīvo ilgāk par 13 gadiem. Daudzi mirst no sirdslēkmes, jo viens no slimības simptomiem ir izteikta artēriju sacietēšana. Pirmais šīs slimības gadījums reģistrēts 1880.tajos gados, bet zinātniskajā literatūrā aprakstīti aptuveni 130 šādi gadījumi, kurus skaidro ar ģenētisku mutāciju.
2. Epidermas displāzija jeb «cilvēks-koks»
Slimība savu nosaukumu ieguvusi pateicoties savai izpausmei, proti, tā izraisa koka mizai līdzīgus izaugumus uz rokām, kājām un rumpja. Pirmo reizi šī slimība ieguva pasaules uzmanību 2007.gadā, kad kāds indonēzietis Dede Kosava piedalījās TV raidījumā. Kosava pārcietis vairākas operācijas, lai atbrīvotos no dīvainajiem izaugumiem, taču tie turpina veidoties.
3. Hipertrihoze jeb «vilkača sindroms»
Ikvienam cilvēkam uz ķermeņa aug konkrēts apjoms apmatojuma, tai skaitā arīdzan uz sejas, taču tie, kuri cieš no vilkača sindroma, «lepojas» ar krietni vien lielāku apmatojumu nekā vidējais cilvēks. Lai arī slimībai nav medicīniska izskaidrojuma, tā ir viena no dīvainākajām, kāda pasaulē sastopama, turklāt tā ir diezgan apkaunojoša un sagādā ne mazums neērtību. Par vilkača sindromu šo slimību dēvē arī tāpēc, ka viena no tās izpausmēm ir mutes dobuma un zobu defekts – smaganu hiperplāzija, kas izpaužas kā smaganu palielināšanās.
4. Methemoglobinēmija
Lai arī kas šo dīvaino slimību izraisītu, tā izpaužas kā ierobežota skābekļa apgāde organismā. Līdztekus zilajai ādas krāsai nekādus citus būtiskas sūdzības par pašsajūtu parasti netiek novērotas. Slavenākais «zilais vīrs» bija Pauls Karasons, kurš savu zilo krāsu ieguva pēc tam, kad lietoja lielas koloidālā sudraba devas, tāpēc arī īsti nav ierindojams pie īsteniem methemoglobinēmijas slimniekiem.
5. Sinestēzija
Tā ir dīvaina slimība, kuras slimnieki piedzīvo maņu krustošanos, proti, viņiem šķiet, ka redz smaržas un dzird krāsas. Ar to sirgst viens no 27 cilvēkiem, un pirmais gadījums tika fiksēts vairāk nekā divus gadsimtus atpakaļ. Pastāv vairākas teorijas par to, kā šāda slimība rodas, taču ir skaidrs kas tieši notiek – viena maņa aktivizē citu, tādējādi prātā pārklājoties.
6. Hipertimestija
Hipertimestija ir ļoti reta saslimšana, kad cilvēki ir spējīgi atcerēties visu līdz sīkākajai detaļai. Šie cilvēki spēj atsaukt atmiņā it kā šķietami nebūtisku informāciju – vietas, cilvēkus, sarunas, ēdienus, gadaskaitļus utt. Viņu atmiņa fiksē pilnīgi visu. Viss jau būtu labi, ja vien tas nedzītu ārprātā, un ar to kaut ko patiešām varētu iesākt.
7. Anterogrādā amnēzija
Anterogrādā amnēzija ir atmiņas zudums, kuru izraisījis kāds notikums – parasti tā ir nopietna trauma vai smadzeņu operācija. Persona, kura sirgst ar šo slimību, būtībā nav spējīga veidot jaunas īstermiņa atmiņas, lai arī spēj atcerēties to, kas noticis pirms negadījuma. Lai arī lielākā daļa simptomu līdzinās demencei, tā tomēr nav gluži tas pats. Daži cilvēki pamanās ar laiku atveseļoties, taču daži tā arī visu mūžu katru mīļu brīdi it kā piedzimst no jauna.
8. Prosopagnosija
Prosopagnosija ir pavisam dīvaina, taču ļoti traucējoša slimība, jo tās upuri nav spējīgi atcerēties cilvēku sejas. Daudzi pat nav spējīgi atpazīt savu ģimenes locekļu sejas. Citi nespēj noteikt cilvēku sejas izteiksmju nozīmi, atpazīt dzimumu vai noteikt vecumu. Dažos īpaši nopietnos gadījumos prosopagnosijas slimnieki nevar arīdzan atpazīt vietas vai objektus.
9. Ģenitālas atbildes traucējumi
Pastāv vairāki seksuālās disfunkcijas paveidi, taču visnepatīkamākie, šķiet, ir ģenitālās atbildes traucējumi. Tas ir stāvoklis, kas izraisa seksuālo uzbudinājumu ar vai bez orgasma, kas nav saistīts ar seksuālajām vēlmēm vai kairinājumiem. To ir grūti diagnosticēt, un tam nav nekādas saistības ar nimfomāniju, turklāt no tā sirgst arīdzan vīrieši.
10. Priāpisms jeb pastāvīga erekcija
Priāps bija sengrieķu auglības dievs, kura vārdā tad arī nosaukta šī slimība. Tas ir sāpīgs stāvoklis, kas izpaužas kā pastāvīga erekcija bez jebkādas seksuālas stimulācijas. Tā ne tikai «pieprasa» nemitīgu uzmanību, bet arīdzan var izraisīt audu bojājumus, kas ironiski var novest pie erektīlās disfunkcijas. Parasti tā sastopama vīriešiem vecumā no 20 līdz 50 gadiem.
